Sēžot ostas terminālā, man iekšā viss vārījās. Mazliet pat brīnos par savu savaldību, kaut arī nenoklusēju neko, pateicu visu kā ir.
Tā ir kārtējā reize, kad brīdī, ka kaut kas tiek uzsākts, es palieku viens pats. Zinu, ka enerģija un spēks man pietiks to visu paveikt, tikai divatā tas notiktu daudz ātrāk.
Es visiem šitiem aizbraucējiem sacerēšu dziesmiņu. Jei bogu.
UPD: Pēdējā brīdī man vēl uzplaiksnīja maza cerība, ka viņš nekur neaizbrauks.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}