ублюдок's Journal

Par to, ka naudai jānāk vieglāk
Es par tiem trilleriem nevaru beigt. Kāpēc latviešu autori, kas tik ļoti mīl gausties par dažādām mūsu laikmeta nedienām, savu darbu nepārvērš par biznesu? Biznesu šā vārda klasiskajā izpratnē, ar riskiem, azartu un konkurenci?

Gluži nejauši šovakar sāku brouzēt netu, un tur ir melns uz balta rakstīts - classic publishers are so yesterday! Tas ķipa uzsaukums visiem tiem rakstniekiem, kurus no sākuma pa durvīm ir izmetuši visi no big six (lai kas tas arī nebūtu), tad mazākas izdevniecības un visbeidzot ar viņiem ir atteicies krāmēties pat

markizs .

Es diemžēl neesmu mācījies rakstīt un diez vai kādreiz šo smalko arodu apgūšu, bet tādiem, kuri šo birku nēsā ikdienā, manuprāt vajadzētu pievērsties self publišingam un taps mums mūsu pašu piecdesmit toņkārtas no pelēkā ar 2,5 miljoņiem iztirgotu eksemplāru.

No sākuma būtu jābūt kādam puslīdz saturīgam tekstam, ko varētu iekvalificēt kā grāmatu. Domāju, ka daudziem, kuri izdevēju ļaunprātīgās sazvērestības dēļ palikuši neatzītajos tāda ir rodama cietā diska dzīlēs.

Pēc tam ir jāieķīlā vecmammas vai vecāku dzīvoklis un par iegūtajiem līdzekļiem darbs jāpārtulko angļu un krievu valodās. Tad ir tur kaut kur jāsareģistrējas, jādabū savs ISBN iekš UK, USA un KF. Tad amazōnā un savā, grāmatai speciāli izveidotajā vebā jāizliek tirgošanai ēbūks. Atlikušā dzīvokļu nauda jāizšauj sociāli-digitālajās un kīvordu kampaņās.

Un tad arī taps skaidrs, esi Tu pa īstam neatzīts, vai publišeri ir smagi kļūdījušies ļaujot apsūbēt dimantam. Zin kā, cilvēki jau ar saviem rubļiem un dolāriem nobalsos - esi tu sūda rakstnieks vai nē.

Te nelielai inspirācijai:
( ... tālāk ... )