ублюдок's Journal

Par šādiem tādiem niekiem
Esmu atgriezies no kabinetiem, kur ož pēc printeriem, zīmoglakas, šķīstošās kafijas un personīgas ieinteresētības. Tas mani dara skumju, bat tā kā eventuāli visi bumbieri tiks man, atļaušos pašķendēties vien par pāris nebūtiskiem sīkumiem, kas mani kaitina, kā kurpē iekritis gruzis.
Pirmais ir šāsdienas draņķīgais Southerby’s pīārs delfos. Varbūt citur ar, bet nav sīkas vaļas mērīt kampaņas apjomus. Virsraksts vēsta „'Sotheby's': daudz klientu Baltijā vēlēsies iegādāties elitāru īpašumu jūras krastā”. Nu un tad ir prieka pilns dirsiens, ka dzīvokļa kvadrātmetrs ejot pa trijām eirām metrā un vispār, southerbijiem ir klienti, kuri samaksās pat četras. Nav jābūt apveltītam ar gaišreģa spējām, lai saprastu, ka raksts nav par to, ka krīze beigusies un debesis almāzos. Mērķagrupa ir pavisam cita. Pigmeji, vai kāds pārītis no spekulantiem, kas noķiharījis kādu kārumu un spītējot krīzei to nav atdevis par sviestmaizi. Galvenais mesedžs – tirgo caur mums un mēs Tev tādu kvadrātmetra cenu dabūsim, ka eņģeļi debesīs sāks gaudot! Un tā rodās leģendas. Tad kad meklēju māju īrei dabūju atklausīties stāstus, ka vot viņa kaimiņš uz jauno vilni tūkstoti (!) nedēļā dabūjis, vai ja ne kaimiņš, tad brālēns vai kāds cits leģendas autors. Nu un tad saklausījušies šādus stāstus netīrie un kredītu mocītie paceļ galvas un sadomājas, ka var prasīt 500, 1000, 1500 mēnesī, argumentējot, ka atnāks jaunais vilnis un viss notiksies, jo viss jau notikās kaimiņam trīs pūrvietas tālāk. Lūk, un salasījušies šitādu tuftu pārpalikušie mantinieciņi, kuri tūlīt jau bija gatavi lūzt, plēsīs kreklus un brēks, ka redz pēc souterbija datiem viņš ir ja ne gluži krēzs, tad vismaz miljonārs. Viss atkal dirsā. Tu beidzot esi viņu novedis līdz kondīcijai un tas nelga salasījies šitādu huiņu sapiš visu porciju. Šo huiņu ielikšu delfos ar. Rezumē – mantinieciņš pats savu mantiņu nav pelnījis un nav ko viņu pūderēt ar stāstiem par aizjūru bagātībām.

Nākamis. No offence to agressor, jo tas tā privāti, bet ja es esmu ielicis banneri cālī un mammām, es sagaidu pircējus, nevis pārdevējus. Zvanītāju bilance – divi žurnāli, kontaktu katalogs, divas digitālās aģentūras un prezentreklāmu ražotājs. Tas protams ir glaimojoši, ja kāds domā mani maksātspējīgu esam un žurnāļu meitenēm kuras gaidīja „galdnieku” tādu CPP un TRP sabēru, ka domājams vēl tagad atkopjas un cerams meklē citu darbavietu. Kā arī nesaprotu, kā tādi „aim a teibl” var mēģināt tirgot reklāmu medijos. Nu pilnīga tundra! Izziņai – banneri top inhaus, mediju plānošanu (bļe, lepni skan) veicu es, norēķinu forma – barteris. Man nevajag konsultantus, stundu likmes un uzburtu ainavu. Ja vēl kāds tirliņš izlīdīs no kakta un domās ke es esmu „galdnieks” un stums kaku „bērniņiem par zvēriņiem”, jei bogu neizturēšu. Pieņemu bezmaksas rekomendācijas, nevis cerības pilnus epastus, ka kāds mani tagad konsultēs pa stundu likmi. To vispār vajadzētu iegaumēt – visās lietās, kas saistās ar naudu un mani – nauda paliek pie manis. Āmen.

Nobeigumā. Mazais sūds aka Vitālais Vitālijs ir dabūjis tādus pizģuļej, ka sākam apsvērt iespēju viņu vest pie ārsta šūt. Tas protams ir čakars un tēriņi, tāpēc mana otra, skaistākā puse man par lielu atvieglojumu kaķu forumā uzgāja sekojošo : „Kaķi pēc kautiņa pie veterinārārsta ir jāved tajos gadījumos, ja dzīvnieks ir ļoti traumēts un brūces pūžņo.” Paldies labajām kaķu tantēm. Mums ir tikai saplēsta auss un nekas nepūžņo. Značit nekur nebraucam!