ублюдок's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, August 11th, 2009
| Time |
Event |
| 10:18a |
Par šādiem tādiem niekiem un pegaza lauzto nagu
Daudzi no mums zina kas ir dedlains. Kas tāds lielāks mākslinieks jūtās, tas dedlainu necenšas ievērot, kas tāds mazāks, tas no tā baidās kā velns no krusta. Es esmu kaut kas pa vidu, baidīties nebaidos, bet cenšos ievērot. Vairāk vai mazāk man tas arī ir izdevies, bet pēdējos gadus, kad vairāk laika esmu veltījis "self developmentam" studējot keisus internetā nevis kaut kādā Zviedru Norvēģu MBTGRADFGH augstskolā, man aizvien retāk izdodas radīt ko tādu, lai kritiski uz to paskatoties neizspruktu tik vien kā nicīgs - vot sūds! Sazīmēju, sarakstīju un sarēķināju vakar te krustu šķērsu. Beigās pat noformatēju tā lai smuki un, lai pat kāda animācijiņa ir.
Šodien biju stingri nolēmis to padarīt vairs netikai skaistu, bet brilliant un autstanding, tā lai visi skatītāji liek biksēs un saka vau. Iebrūķēju kafižiņu, uzsmērēju maižuku un atvēru savu vakardienas veikumu. Kādas minūtes piecas gremoju maizi un vēros savā garadarbā. Mani nomocīja domas. Pirmā no tām - kurš ir bijis tik stulbs, lai uztaisītu kaut ko tik debilu? Atbilde bija - daudzi, ir redzēts arī kas sliktāks, bet kurš ir tik aptaurēts, ka būtu gatavs to rādīt vēl kādam citam? Atbilde bija - Tu, Mārtiņ. Grūtsirdīgi nopūtos, izmakarēju no zobu starpas desas ādiņu un nospiedu delīt, lai nemaisa gaisu un nepis prātu. Tagad esmu atkal nulles pozīcijā, a dedlains ta nāk. Jidritvaimicīt.
Tikmēr aiz loga kaķis zieķējās gar suņa brokastu šķīvi, kamēr pēdējais tam osta dirsu. | | 10:45a |
Par pāris mazām un jaunām atklāsmēm
Mans līdzšinējais pasaules iekārtojums bija visnotaļ vienkāršs. Vairāk melnā un baltā nevis pelēkā, vairāk spēka un vājuma nevis kompromisi, vairāk uzvaru vai sakāvju nevis mierizlīgumu. Uzvari vai zaudēsi, nopelni vai nosprāgsti badā un piedzeries nevis smērē glāzes.
Bija šādas tādas atkāpes. Samaksā nodokļus, jo tas ir valsts ekonomikas pamatā. Dodies 18. Novembra gājienā, jo Tevī ir kaut kādas nebūt patriotiskas jūtas, palīdzi tantei iekāpt tramvajā jo Tevī ir vēl kaut kas cilvēcīgs un tā tālāk.
Daudzas no šīm atkāpēm bija drīzāk iekšējas indulgences ticībā, ka visam uz šīs zemes ir sava veida bumeranga efekts un paruna - kā mežā sauc tā atskan.
Sarēķināju. Ar manis samaksātajiem nodokļiem var mierīgi nomaksāt daudzu mēnešu algas kādam no ministriem, vai arī īsāku brīdi uzturēt visu šā ministra ofisu. Pārņem neviltots lepnums par savu ieguldījumu ekonomikā.
Ejot ārā no VSAA mani pārņēma neviltotas skumjas, jo sekojot viņu matemātikai manī ir iedēstīta apziņa, ka nekāda bumeranga efekta, vismaz labajām lietām un nodokļiem nav. Vēl skumjāku manu prātu darīja apņemšanās, ka pensionāriem pensijas samazinās vēlvairāk, jo tālākā nākotnē nodokļu maksāšanu uzskatīšu par pilnīgi nelietderīgu naudas izšķiešanu, kas man nenes nekādu labumu, savukārt aparāta darbinieku attieksme nav pelnījusi, lai es tiem maksātu algu. |
|