| 10:51a |
Par "jauno piegājienu"
Pa sestdienu un svētdienu tā nodzēros, ka pamodos šorīt ar sirdsklauvēm pirms pieciem un svīzdams aukstus sviedrus atlīdu uz darbu, lai izveiktu savu "mediju monitoringu", ko dažādu apstākļu, lielākoties dzeršanas, dēļ biju iekavējis pagājušonedēļ.
Lūk, mans sausais atlikums:
Mēs iesoļojam Sabiedrisko attiecību un digitālo mediju laikmetā. Neba jau nu tā, ka piarščina un internets dzimtu tikai tagad, bet šobrīd, iepazinušies ar Vilka kunga nostāju preikšvēlēšanu kampaņu rīkošanā, mūsu veiklie zeļļi iestudē jaunu "approach". Principā viņu drudžainā rosība apstiprina tikai to, ka es esmu nežēlīgi gudrs, un ja kāds no tiem vīreļiem man piesolītu 150LVL/h un vismaz 3 gadu kontraktu ar garantētu pilnu darba dienu, tad tagad visiem būtu krietni vieglāk, klusāk, un vispār, visiem būtu labi.
Jurkāns, labi, sūds ar visu Jurkānu. Nopirka Telegraf un pērn bankrotējušo bulvāržurnālu ŽZL. Nu labi, tagad tik drukās, ņemsies, rakstīs. Lai arī mazu, bet tomēr kaut kādas kreisās auditorijas drumstalas tas saskrubina un, ja visa avīze būs piepļūtīta ar SC slavinošiem, savukārt bitēnus nomelnojošiem tekstiem, tad darbiņš jau palielai šaibai būs padarīts. Budžeta griesti nav pārkāpti, trešās personas nav iesaistītas, visiem viss labi. Un ja kas, reklamēt mediju var zils palikdams, neviens nevar piepisties. A to kas medijā rakstīts - to nevar novērtēt naudas izteiksmē. Viss, knāb sūdā!
Šlesers un viņa pamuļķa adjutants Dripe. Latvijas Radio finansiālās problēmas pa lielai šibai tāds nieks un fōns vien ir. Ja pareizi sapratu, tad ar valsts apraides, vai kā viņu tur sauca, centra uzkrājumiem no LMT to varētu salāpīt tikapat viegli kā pasūtināt alu krogū. Un pirms Inkēna izvirzīšanas abi augstākminētie nerada nekādu problēmu šo finansu investīciju veikt, sak babku dabūsiet, bet vot to Inkēnu, to gan tai vadītāja amatā ieliekat. A vot kaut kas nesanāca un Inkēnu neiecēla, viss, lādītei vāciņš ciet, naudas nebūs. Vot kāpēc tāds Inkēns pēkšņi un tik steidzamā kārtā jānoliek lielākā Latvijas medija galvgalī? Vot par to padomājiet gan! he he. Būtu man prasījuši, es rekomendētu savējos sabāzt medijos jau pirms gadiem diviem. Klusi, nemanāmi, čiks un viss. Vot i nekādu reklāmu nevajadzēs ne pārtērēt neko. Medijs noraida jebkuru citu partiju reklāmas izvietošanu, runā tik pa savējiem un voila! Runas par kaut kādu žurnālistikas un mediju ētiku varat iebāzt dirsā! Mērķis tā pat būs sasniegts.
Vot tā vot, tagad vairs nemauks reklāmu ap un par, tādā veidā provocējot tautu, bet gan caur medijiem - žvikts un gatavs. Protams, ka agrāk tādas tendences ar bija novērojamas, bet tad vēl kaut ko nīdēja par jau pieminēto ētiku un tā. A tagad būs pohuj, skaidri varēs redzēt kas par ko mauc, reklamēs mediju līdz vemšanai un atkal visiem viss būs labi! |
| 3:54p |
Par krīzēm un nedienām
Atceros reiz gadījumu iz savas bērnības, no tik dziļas, kad es vēl pat valūtas veikalu nebiju redzējis. Lūk, man vienmēr visu vajadzēja zināt, saprast kas un kā un iespējams, ka vārds "kāpēc" maniem vecākiem bija noriebies kā rūgta nāve.
Nu lūk, atceros kaut kur televizōrā vai kurnebūt biju dzirdējis, ka ārzemēs, tur kapitālismā, visi ir vai nu bagāti vai nabagi. Nu ķipa, ka bagātie ir tik bagāti ka nabagajiem pat nav ko ēst un tā tālāk. Īsti izpratnes par to, kā ir tad kad nav ko ēst man nebija, savukārt bagātība iemiesojās kaimiņpuikas mašīnītē uz vadiņa.
Cieši apņēmies tik ar šo jautājumu skaidrībā vērsos pie Onslova.
-Tēt, a tēt, ja mēs dzīvotu tajā pūstošajā kapitālismā nevis plaukstošajā sociālismā, mēs būtu bagāti vai nabagi?
Onslovs nolika malā ķelli ar kuru tobrīd apmeta garāžu, aizīpēja Kosmosu un noteica:
-Mēs nebūtu ne bagāti, ne nabagi. Mēs būtu pārtikuši, jo esam strādīgi, bet neesam zagļi. |