ублюдок's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, January 5th, 2009
| Time |
Event |
| 11:22a |
Par pašnovērtējumu
Lai cik tas arī jocīgi neliktos, bet ir reizes, kad kaut ko darot es riebjos pats sev. | | 12:47p |
Par latvju rakstniekiem
Ja man jāsaka godīgi, tad es esmu vīlies, vīlies autorā, kurš, manuprāt, uz pārējo spalvas dricelētāju fona izcēlās ar spēju uzrakstīt ko vairāk nekā gaudulīgus un filozofiskus apcerējumus par nepanesamo esības vieglumu, kuri ar uzpūstām cenu birkām gadiem ilgi put grāmatnīcu plauktos.
Es saprotu un pieņemu, ka jebkuram rakstniekam var būt sava individuālā politiskā pārliecība un uz sava datora tas var drukāt jebko, sākot no salkanas pornogrāfijas beidzot ar aicinājumiem glābt roņus. Tas viss ir forši un tā, bet autoram tomēr kaut cik necik būtu jāciena savs lasītājs, nu kaut drusku, ja viņš vēlās, lai tas turpinātu atstāt savus rufeļus grāmatnīcās. Man nav iebildumu ja apliek kādas nebūt personālijas, rakājās to skapjos vai parāda dažādās gaismās. Uz priekšu, lasu- smejos un raudu. Arī sistēmas atmaskošana ir jauka padarīšana, un tādā viegli iedzeltanā un sazvērestības teorijas gaisotnē noformēta lasāmviela ir pats labākais garo ziemas vakaru īsināšanas līdzeklis.
Bet, es palieku pikts un negants, jau tikai nojaušot, kur nu vēl sajūtot, ka man PIŠ SMADZENES. Piš šā vārda tiešākajā nozīmē. Izlasījis grāmatu sirdīgi ielidināju to kaktā un nosprauslāju ko līdzīgu vārdiem „sūds” un „maucība”.
Andri Kolberg, esmu Tevī vīlies, un vēlētos lai Tu, vai Tavs jaunais draugs Štokijs man atdod 10 latus! | | 6:27p |
Par netīrībām
Kā šodien atceros treknos gadus, kad divas dienas pirms līgovakara, vai varbūt vienu, mīņājos Unibankas Smilšu ielas filiāles uzgaidāmajā zālē, pulkstenis rādīja 17:30 un man viegli kalta rīkle. Kā tika noskaidrots, mūsu sūrajā darbā mums var palīdzēt tikai Unibankas Smilšu ielas filiāle. Ne Jūrmalas, ne Preiļu vai Bauskas.
Es gaidīju Jeļenu, vai varbūt tā bija Gaļina, vai Zoja, vot neatceros, bet gaidīju es ugunīgi krāsotu krievu veceni ap četerdesmit. 17:35. Viņa parādās bankas durvīs, ar sasvīdušo pirkstu uzbakstu Mārča numuru - Viņa ir klāt! ziņoju.
Priveķiķ. Šķelme bļe, zinu, ka tagad daudz labprātāk viņa atrastos kur citur, nevis šeit ar mani, jo ja viņai viss izdotos pēc viņas prāta, pēc Līgo svētkiem es varētu māt ar mutautiem, raut ķepā un smērēt matos.
Saņēmis manu ziņu Mārcis pagriezās pret veco onkuli, Unibankas darbinieku Jūrmalas filiālē un noteica tikvien kā - aiziet.
Tajā pašā laikā es izvilku vienu no padsmit sadrukātajiem rindas kārtības taloniem un ierāvu Jeļenu vai Gaļinu telpā, ko rotāja uzraksts "Skaidras naudas izņemšana".
Mums vajadzētu iesākumā pārbaudīt kontiņu un sniedzu Jeļenas pasi. 143 Lati, atbild meitene. Noriju sausas siekalas. Nospiežiet refreš. Metenes acis iepletās kā apakštasītes. Tagad, tagad ir vairāk... vai vēlaties izņemt skaidru naudu, un ir jau par vēlu, tūlīt slēgsim banku un tā... Gaļina vai Jeļena izliekas par beigtu. Es saku ka jā un nosaucu summu. Meitene rūpēs par mūsu labklājību brīdina, ka tas varētu būt dārgi, ap simt divdesmit latiem latiem komisijā vien. Nesiet tik naudu, noskaldu.
Sāk raustīties plakstiņš, ja stulbā krievu sterva kaut ko noblēdīs vai sāks muķīt būs žopa. Runājot par žopu , sajutu ka starp dibenvaigiem ir tik daudz sviedru, ka nevar saprast - appļūtījies vai? Bet ar tām rudi krāsotajā krievenēm ap četerdesmit nekad neko nevar zināt, tā nu es tēloju vēso un vēroju kā meitene atgriežas apsarga pavadībā.
Paraksts tur, paraksts vēl tur un šur. Paldies par sadarbību un izsniedzis Jeļenas 5000 eiro komisiju pazūdu vecpilsētas šurajās ieliņās krampjaini sažņaudzis savu smago mugursomu.
Godīgi sakot, tieši tā es arī iztēlojos līguma parakstīšanu par koncertzāles projektēšanu... bēdīgi, jū nou... |
|