ублюдок's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, July 24th, 2006
| Time |
Event |
| 10:46a |
par pumpuriņu
Par pumpuriņu, vai par to, kas notiek, ja pie džeimsona un tulamora radinātā organismā iegāž kandžu.
Tātad, kamēr Jūs mīliši te galvaspilsētā praidojāt un svaidījāties ar ekskrementiem vai arī prāta vētras pavadījumā dzintara pilsētā lasījāt fosforiņus es biju nobraucis uz zilo ezeru zemi. Karūsiņas paķert, bļe.
Tikām uzņemti viesos pie Valoģkas, Vaģkas radinieka. Vecas ierādija ij teltsvietas pie ūzura, ij kur var padirst, ij kur labāk rūtaino makšķeri ielaist. Tik tālu viss labi, dzeram baušķinieku un prātojam par kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem kurus būtu vērts apmeklēt nākamajā dienā.
Un tad Valoģka, Vaģkas rads, mūs uzaicina ciemā. Nu ko, saimniekam neatteiksi un dodamies tik mājā iekšā. To darīt bija kļūme, smaga un liktenīga. "Škvarakas" (cepta cūkādiņa) un mājas siers bija nāvīgi labie. Stūmu iekšā atspērdamies. Viss bija labi, līdz galda vidū neuzradās apskretusi trīslitru burka ar "pumpuriņu", bļe.
Pumpuriņš, lai jupis viņu rāvis, ir uz kaut kādiem pumpuriem noturēta mājas kandža ar lietderības koeficientu 65%. Nekādos kokteilīšos ar "to drankja pola koktu"(Valoģka) jamais netika jaukts. Tīrajā nah. Vai, vai , vai, vai. Trīslitra burku mēs esam izdzēruši, tiesa es neatceros kā. No rīta manā teltī bija Degpunkts, tikai kārlis seržants tur trūka bļe.
Izraku no bagāžnieka boržomku, ar trim malkiem puspudeli satilpināju savī īzī. Un tad nāca atrauga. Ar pumpuriņu. Horror. Saprotot, ka ar boržomi šito lietu ārstēt nevar iegāzu divus cēsu džiniņus. Sūdīgi. Izrakām no bagažnieka zandartiņu (russkij standart). Simtu piecdesmit līdzēja gan. Tad bija jāgāž pa lauku ar Valoģkas traķi un jāmēģina pielaist viņa vienkruķis. Šīs dzērušās tehniskās izvirtības apturēja daiļais dzimums, atgādinot par plānu apmeklēt kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Tikuši līdz Aglonai sabāzām kreklus biksēs un klusiņām izstaigājām to baziliku. Pēc tam bija Velnezers, kur, kā mēs ņirdzām, Repše pa pliko pilnmēness naktīs peldās. Un tad Daugavpils cietoksmis. Nonākot cietoksnī, mūsu organismos jau skalojās Aglonā pirktais Staburadziņš (pretīga oķečestvennaja vodka) un vienkārša izstaigāšanās vairs nederēja, bija jātiek IEKŠĀ!
Pēc neilga laika, pārkāpjot CSDD rīkojumus par drošu satiksmi traucāmies Daugavpils slimnīcas virzienā, es ar bažām vēroju ģībstošo kompadri un laiku pa laikam nostiprināju viņa kājas žņaugu. Iestiklotas durvis gāzt laukā ar rumpi var čaks noris, latviešu puikām tas beidzās ar milzīgas stikla šķembas ieciršanos kājā, atšķērējot nedaudz cauraudzīša.
Daiļais dzimums tikai murmulēja:"Mēs taču teicām nevajag, mēs taču teicām - nedzeriet, mēs taču teicām ka tā beigsies..." Nakarkaļi tā teikt.
Pēc enpadsmit šuvju uzlikšanas mūsu čaks noris tika atbrīvots no dakteru gūsta un tā vietā, lai turpinātu baudīt zilo ezeru zemi mēs devāmies atceļā uz galvaspilsētu.
Morāle - nekad nedzeriet kandžu, jo tas noved pie pārdzeršanās, savukārt pārdzeršanās eventuāli noved pie dakteriem. | | 3:58p |
Es varbūtās nemāku izteikties tik daiļrunīgi un iespaidīgi kā dažs labs skribents vai literāts, bet tomēr pacentīšos. Tātad, iepazīstoties ar publikācijām šāsdienas lielākajos laikrakstos, es saņemu pretrunīgas ziņas -"Naida Orģija" versus "Geji izraisa nekārtības Rīgā". Nav neviena objektīva viedokļa, tikai tendenciozi raksteļi kuros aizrokās līdz sazvērestības teorijām varas gaiteņos.
Vai lūdzu nevar šo lietu novienādot līdz - notika tas , tur un tur, tik cietušo, tik gavilējošo. Un alles. Bet nē, katrs par savu pienākumu uzskata vai nu nosaukt kādu par pidaru vai nu par tumsoni.
Manis pēc ir tā, ka valkā jidritvai kociņ to savu varavīksnes karogu, apmeklē klubu brīvi domājošiem "Purvs" un regulāri satiec savu proktologu, vai arī nēsā T-kreklus ar "No Pride", dzer svētīto ūdeni un Ļeģajeva pavadībā krīti ģībonī par ģimenes vērtībām, kreisajā saujā sažņaudzot "krītiņu"*
Jobannij rod bļe, abi labi, gan peģiki un viņu atbalstītāji, gan rējēji un sūdu svaidītāji. Demokrātija, Jūsu- intelektuāļi, filozofi, skribenti un citi prātvēderi, tik mīļi valkātais vārdelis, kurš iemieso sevī apziņu, ka katram ir tiesības uz to , šo vai vēlkautko.
Tātad, ja vieniem ir tiesības valkāt varavīksnes kreklus un smaidot rādīt kamerā fakuci, tad kāpēc gan otri nevarētu valkāt savus No Pride tēkreklus, lai kāds smalkāks tamdēļ patētiski nesmaktu nost?
Kāpēc ir viena LABĀ domāšana un viena SLIKTĀ? Tjipa leģionārs slikti, pediņš labi, krievu skolnieks neitrāli? Koa? Aizejiet uz LU SZF, uzmeklējiet Andri Runci un palūdziet literatūras saraktu priekšmetam demokrātijas vēsture un pamati, izlasiet 200kg grāmatu , ak pareizi, jums jau pietiek ar simts gramiem, un tad pļūtījiet.
Jā, un man ir tiesības pielūgt pat savas galošas, ja vien es to vēlos.
Un vispār, manis pēc diršat ko gribat, priekš manis Jūs tā pat esat skaitļi tabulās, patērētāji ar definētu pirktspēju.
*Par krītiņiem mēs pamatskolas laikā saucām izkaltušu, baltu , suņa sūdiņu. |
|