| 1:22p |
par riebīgo pasauli un maziem bērniņiem tajā
Aizdomājos ka es te par bērniem, jo pienāks diena kad kāds mani uzrunās par tēti un es viņam kaut ko atbildēšu.
Par audzināšanu es jau izteicos, nav vērts atkārtoties, tagad aizdomājos par turpinājumu, tjip kas no tā visa iznāks, jo ne vienmēr vecākiem izdodas cilvēku uzaudzināt tik labu cik vēlētos.
Teiksim zvans no skolas, ka Jurītis piekāvis Pēterīti vai izglāzējis logu mani nesatrauktu, drīzāk uzjautrinātu. Tas pats attiecas uz žurku skolotājas somā vai dūmusveci meiteņu ģērbtuvē. Savukārt ja būs nesekmīgais , ko tad? Pildīt mājasdarbus viņa vietā? Nepareizi. Lupīt? Pats esmu lupīts, no tā nekas labs nesanāks. Palīdzēt mācībās? Nonāksim pie mājasdarbu pildīšanas. Labi, sūds, domāju tādas problēmas nebūs, jo kaut vai caur asarām, bet remarku viņš man četros gados tekoši lasīs.
A ja ir meita un tu apzinies, ka tagad, skolas disenē kaut kāds piņņains jāzepiņš no 10ās Cē viņu spaida garderobēs? Sirms var palikt. Un pēc tam vēl kaut kāds cits preteklis citā tusiņā viņu liks uz beku. Zosāda pilnīgi uzmetās domājot. Ņebosj vēl sadzirdinās ar skābulīšiem , iedos uzsmēķēt un tad ķipo jauno literātu bohēmiņā apspriedīs Nila Saksa agrīnos darbus. Tikko iekšēji izvēmos.
Vot un ja pagadīsies tāds riebeklis kā es, kurš laks vodku astotajā klasē un izvemsies skolas direktorei redzot? Man būs jāiet uz skolu saņemt brāzienu. Vēē. Un ko tad? Lupīt? Nedot babku un atņemt spēļu kompjūteri atstājot tikai krāsainos zīmulīšus un zīmēšanas bloku?
Un ja mazais skambēks izdomās ka var lielveikalos nevis pa kluso pagrauzt riekstus kā to daru es, bet gan mēģinās nofiņķīt kedas, tā pat- prieka pēc? Ko tad es viņam teikšu? Kliegšu un jautāšu:"Vai tad es Tev mazam esot nemācīju ka pizģīt vajag smalki un ar mākslu un miljonu, a tu dauni kedas Rimčikā mēģini aizstiept? Vai es Tev nemācīju ka tas ir slikti? Vai es Tev neteicu ka nabaga Veras tantei kas tur strādā vajadzēs to no savas kabatas maksāt?! Vai es tev neteicu....?!!"
Vot, un es sēžu vakarā, meditatīvi sūcu pifcīti un zvans pie durvīm, atveru, a tur bumbierīts:"Labvakar, vai Anna mājās?". Aizcērtu durvis acu priekšā, a tas runcis ganās zem logiem, sūta īsenes. Sīkā mēģina lavīties laukā. Ko iesākt?
Un dēls astoņpadsmit gadu jubilejā paziņo:"Tēt, es esmu gejs.." Tad es aizeju uz klētsaugšu un pakaros..
Vispar traki ar tiem bērniem, ja tā padomā. |