ублюдок's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, July 23rd, 2004
Time |
Event |
9:56a |
Šodien savai priekšniecībai esmu sagādājis nelielu pārsteigumiņu, nu pārsteigums būs tad, kad priekšniecība ieradīsies, jo zinot ka vakar priekšniecībai iespējams bija “le dropo majestozo”, mūsu šīszemes reklāmas varenie attenterēs par kapeiku vēlāk. Priekšniecība zin, ka šodien nahujizēšos no šejiens ap diviem dienā, priekšniecībai tas varbūt pat arī nepatīk, bet priekšniecība tiešām nenojauš, ka pa kantora spīdīgo parketu drasēju tērpies zandalēs un pludmales šortos : )))
Vienīgi lietus maita #@#^#$&$&%^*$*, bet kas mums, jauniem, neprecētiem. Ir arī bēdīgi jaunumi, mana jaunā palīdze un veco darbu pārņēmēja otrajā darba dienā uzteica šepti : ((( | 10:08a |
Vai kāds ies uz Beidbegera lekciju GH ietvaros? Man jau ir aizdomas, ka viņš to stundu-pusotru vienkārši ņirgāsies par publiku, bet tajā pašā laikā gribas paskatīties, cik tālu viņš dzīvē atšķiras no tā tēla, kuru man uzbūra viņa skricelējums. | 1:30p |
Par cilvēku fufeli Cilvēks fufelis – sarunās, diskusijās kas risinās starp priekšniecību un stuffu, da kaut vai par būtisko, vienmēr pievienojas priekšniecības viedoklim ar frāzēm :”nu loģiski”, “nu protams”. Pats no sevis nepasakot vai neargumentējot neko. Ceļo tikai ar autobusu, jo ar lidmašīnu ir par dārgu, ar automašīnu pārāk risky. Mīl apmeklēt lepnās dropes, kat arī viņš tur nevienam nav vajadzīgs, bet tas ceļ pašnovērtējumu. Nekad nepārtērēsies bez aprēķina, jo tie trīs ali Vecrīgā maksā tikpat cik jauns mobilā vāciņš. Sekojoši pavelkās uz rotaļlietu fetišu. Smuki telefoniņi, fotokameriņas, devedeškas un jauks car audio. Pie izdevības automašīnā ieliks gāzi. No primitīvajām dropēm parasti ātri tin sieru, jo tas ir neizdevīgs laika patēriņš. Nekad nav pierunājams uz avantūru, vai uz haltūru, jo tas var mest ēnu uz viņu priekšniecības acīs. Sekojoši- dzīvo tikai no algas, kaut arī dienu pirms algas viņam ir nauda, značit budžets tiek tērēts pēc grafika.
Pelēcīgi eksistē.
Es mierinu sevi ar domu, ka nekas, nekas bračiņ, sdģelajem i tķebja, gan jau kaut kur kājele paslīdēs... |
|