Grūtniecība ir varen interesanta padarīšana. Organisma izmaiņas ir nemanāmas, bet ir (neskaitot protams liekos kg, kas nemanāmi ir kļuvuši pamanāmi). Bet piemēram no smaida līdz asarām viens solis. No 'esmu pārēdusies' līdz 'mirstu badā' pāris minūtes. Par ēšanu vispār jautri. Tā grūtnieču iegriba pēc zagta šašlika gandrīz vai patiesa. Divas nedēļas gribējās kartupeļu pankūkas. Nu tā ka nav miera. Nepārtraukti atkārtojās šī doma galvā, līdz brīdim, kad saņēmos un uzcepu. Un tad bija miers, svētlaimīgs miers! Jūs nespējat iedomāties. Vai pēkšņi man garšo (daudz) kivi! Un šodien, šodien kronis visam, es sagribēju pienu! To es nekad tāpat labprātīgi nedzeru. Bet vispār jau komplektā ar svaigiem gurķiem visu ko var iekšā dabūt.
Interesanti sevi vērot. Un tas jau tik tāds pusceļš. Paldies gēniem, ka man nav jāvemj un lielākā dzīves problēma ir tas, ka nav ko vilkt un der tikai viens krūšturis (tas pats pirms mēneša pirkts un nu jau sāk palikt pa šauru).