Cepeškrāsns

Pēc tam, kad visu dienu biju pavadījusi paģiraina skatoties seklus Netflix seriālus, saņēmos dzīvei. Tā kā Baltā nakts ir vienreiz gadā, tad sirdsapziņa neļāva to neapmeklēt. Tā nu aizgājām mazā 4h pastaigā pa tuvākajiem objektiem. Patika Skaņu meža koncerts baznīcā. Gaidu festivālu oktobrī, man šķiet ka būs ļoti forši! Ejot uz Doma dārzu, laukumā uztrāpījām uz burbuļiem. Cilvēka galvas izmēra burbuļi. Un daudz! Ja man jāsaka, kas ir lielākais mana iekšējā bērna prieks, tad tie noteikti ir burbuļi. Vienmēr un visur. Patika arī Palladium dūmos tītā skaņas/gaismas instalācija. Kopumā viss patīk. Patīkams dienas noslēgums.

Kamēr gaidu, kas izlīdīs no veļmašīnas, tikmēr kaut ko jāuzraksta. Kāpēc gaidu? Tāpēc ka zinu, ka ja ieliek vienlaicīgi mazgāties melnās bikses, baltu zīda blūzīti, vilnas džemperi un kedas, tad nekas labs nevar sanākt. Bet ko nu par to..liela meitene, jasadzīvo ar saviem lēmumiem.
Šodien, baudot vasarīgo dienu, devāmies pastaigā uz Āgenskalnu. Ja vakar priecājos par burbuļiem, tad šodien par lellēm. Dzelzceļa muzejā bija Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla noslēgums. Dažas no tām bija tik dīvainas, ka tā nudien nav bērnu lieta. Bet izstāde tiešām lieliska. Tā nu staigājot noieti 10km. Tagad var drošu sirdi atgriezties uz dīvāna pie grāmatas. Ja vien tas prāts nebūtu nemierīgs dēļ tās veļmašīnas..