Kamēr džinkst ausis un nevaru aizmigt, pastāstīšu kur biju un ko redzēju. Valmierā līdz ar teātra festivālu notiek arī daudz citas aktivitātes, tādēļ devos uz brīvdabas kino. Labi ka tūrisma ekipējums no bagāžnieka netiek nests prom, jo šeit mums lieti noderēja krēsli. Galu galā, sēžot slapjā zālē nav nekāda prieka baudīt jau tā dīvaino Islandes kino. Konkrēti šī- filma "Lauku kāzas". Tad nu es tur esmu- ērtā benķī, ar skatu uz ekrānu un ietinusies lietusmētelī. Un vēroju. Vēroju filmu, cilvēkus un zibeņus.
Pēc kino, braucam uz Valmiermuižu, kur aiz kalniņa dūmi kūp, jeb pa labi dūmo alus darītavas skursteņi, priekšā grupa Tesa apstrādā manu dzirdi, bet aiz skatuves zibeņi izgaismo padebešus. Lai aina būtu vēl idilliskāka, ik pa laikam līst. Šo visu veiksmīgi vēroju no nojumes apakšas,kur biju ērti iekārtojusies uz ķebļa imitācijas.
Kas man no šī patika visvairāk? Zibeņi, noteikti zibeņi.
Pēc kino, braucam uz Valmiermuižu, kur aiz kalniņa dūmi kūp, jeb pa labi dūmo alus darītavas skursteņi, priekšā grupa Tesa apstrādā manu dzirdi, bet aiz skatuves zibeņi izgaismo padebešus. Lai aina būtu vēl idilliskāka, ik pa laikam līst. Šo visu veiksmīgi vēroju no nojumes apakšas,kur biju ērti iekārtojusies uz ķebļa imitācijas.
Kas man no šī patika visvairāk? Zibeņi, noteikti zibeņi.