Kā jau iepriekš no manas sajūsmināšanās nopratāt, atvaļinājumu devos pavadīt uz Ziemeļīriju. Šī galamērķa izvēle pavisam vienkārša- māsa izvēlējās šo vietu kāzām. Nokļūšana tur gan nebija tik vienkārša, jo galapunkts ir Rathlin sala, kas ir ļoti maza, Ziemeļu Ledus okeāna un Īru jūras ieskauta paradīze. No Rīgas aizlidojām uz Dublinu, tur noīrējām mašīnu. Tad nakts brauciens uz ziemeļiem, kur nokļuvām ap puspieciem no rīta. Pretī mūs sagaidīja speciāli noorganizēta laiva, kas veda mūs pāri uz salu. Šis pārbrauciens aizgaiņāja visas noguruma paliekas, jo braucām tieši saullēkta laikā. Ar vienu roku turoties pie margām, ar otru mēģinot bildēt neaprakstāmos dabas skatus, kas iekļauti sārtirozā debesu toņos, tuvojāmies salai. Pats kuģojiens aizņēma kādas 20 minūtes. Galā mūs sagaidīja ārkārtīgi laipna mājas saimniece Hilarija, kas neskatoties uz to, ka bija piecelta pirms sešiem, spēja ar smaidu sejā mūs uzņemt un pacienāt ar brokastīm. Tā kā mājā bija vēl iepriekšējie viesi, tad mūs aizveda uz citu būdiņu augstāk kalnā, kur gaidījām, kad varēsim tikt savā mītnē. Nakts negulēta, bet tas nekas. visapkārt lieliskas ainavas! Netipiski šai salai arī laiks mūs lutināja visas dienas. Lutināja ar +17C, kas man tomēr izrādījās par mazu, jo noķēru iesnas un ar tām izskatās, ka būs jāsadzīvo arī pārējās atvaļinājuma dienas. Uz salas nebeidzama ballīte ar iesildīšanos kāzām, kāzošanos un pēcāk atsildīšanos. Šķiet pēdējā dienā vienīgajā pabā bijām izdzēruši visu Rathlin red alu, ko gatavo netālā mazā alus darītavā. Ko var darīt, latviešiem garšo labs alus! Kāzas pašas par sevi lieliskas. Absolūti relaksētas un sirsnīgas ar dejām līdz rīta gaiļiem (lasi, kamēr krogā ieslēdza gaismu). Pēckāzu dienā devāmies pastaigā pa salu. Tā kā spēki maz, tad izvēlējāmies iet uz tuvāko bāku. Ja būtu vēl brīvas dienas, noteikti būtu gājusi vēl un vēl! Viss labais reiz beidzās un pēc trīs naktīm arī mums jādodas tālāk. Atkal laiva rīta agrumā un dodamies tālāk. Devāmies izbraucienā pa krasta līniju, kur apskatījām populārākās vietas. Man kā Troņu spēļu cienītājai, protams patika apskatīt dzīvē dažas no vietām, kur tās tikušas filmētas (The dark hedges, Carrick-a-Rede, The giants Causeway). Tūri noslēdzām Portrush pilsētiņā, kur pēc milžu porcijas krogā, mūs noķēra lietus. Līdz ar to arī nolēmām doties uz Aarmagh pilsētu, kur paredzētas vakariņas ar jaunajiem radiem. Vēl viena lieliski pavadīta atvaļinājuma diena.
Nākamā rītā nekas nebeidzas, bet tiek sākta jauna rindkopa ceļojumā. Braucam uz Dublinu, no kuras dodamies tālāk uz Berlīni. Tā kā šī ir jau n-tā reize šeit, tad uz tūristu lietām galīgi neiespringstam. Nav arī spēka, jo mani šī nepārtrauktā socializēšanās ir izpumpējusi pilnībā. Neliela pastaiga pa pilsētu, vakariņas...ģimeniskā kāršu spēlēšana un istabas dekorēšana, lai sagaidītu mājā jaunlaulātos. Pēc divām naktīm uz piepūšamā matrača, kas uz rīta pusi ir ļengans kā veca sēne, arī šī ceļojuma daļa ir jābeidz. Lidojums uz Rīgu kā vienmēr patīkami ātrs. Prieks ka tā, jo ar iesnām nekad nav patīkami to darīt.
Mājās skaudrā atgriešanās realitātē. Kamēr Rīgā, tēvs palīdzēja nomainīt boileri, kas protams salūza tajā mēnesī, kad par izdevumu trūkumu sūdzēties jau tā nevar. Pēc tam, dodamies uz laukiem. Lai izkļūtu no Rīgas vajag tiešām daudz nervus! Neapskaužu tos, kas Brīvības ielu lieto ikdienā. Toties pēc šī, stundu garā korķa, atlikušie Valmieras remonta luksofori tāds nieks vien šķita. Beidzot mieriņš. Šķiet visi ģimenes locekļi to vien gaidīja, kā varēs nolīst savos datoros un atpūsties no kopā būšanas. Vēl pāris dienas šādā režīmā un būšu gatava atgriezties darbos...nē, meloju..vēlos lai atvaļinājums nekad nebeigtos!