Kā jau iepriekš minēju, tiku pie ielūguma uz Positivus
(paldies,darbiņ!). Tad nu, pasitusi padusē savas svaigi ielaminētās pasākuma
programmiņas, ceturtdien pēc darbiem devos uz Palladium to iemainīt pret striķīti,
kas nākamās 3 dienas nepametīs manu roku. Jau izejot uz ielas sajutu kaut kādu
nebūt festivāla sajūtu, jo meitenes uz Čakenes pūta burbuļus, kas lieliski
papildināja manas ballītes sajūtas. Protams smaids sejā bija jau parādījies pāris
mirkļus iepriekš, pie aproču licējiem, kas manā gadījumā bija simpātisks čalis,
kurš diezgan labi mācēja radīt pozitīvas
noskaņas. Nākamā rītā dāmas sameta mantas vāģī un devās dzīvē. Visas pārējās
dienas pavadījām kā jau festivālā (ēst, dzert, ballēties...atkārtot). Dzīvojām
pie kemperiem, kur jau otro gadu mums kaimiņos piemetās lietuviešu kompānija.
Arī šoreiz kaitinoši skaļi (loģiski, jo tā bija viņu vecpuišu ballīte) un tikpat
kaitinoši laipni...apmaiņā pret savu skaļumu, viņi dalījās ar elektrību, alu,
grauzdiņiem u.c. labumiem. Šķiet ka ne uz vienu koncertu viņi pat neaizgāja,
toties ballīti bija iegriezuši pamatīgu. Mēs, lai arī šogad grupas nebija tik
saistošas kā citkārt, diezgan labi sabalansējām ballīti „mājās” un iešanu uz „centru”.
Mājas mums sastāvēja no 4 mašīnām un pāris teltīm. Novērtēju iespēju gulēt
teltī, kas ir milzīga. Pat neskatoties uz blakus trokšņiem izgulējos diezgan
labi. Kā katru gadu bija visas ekstras luksusa dzīvei- ledus kastes, nojume,
galds..un plītiņa uz kuras svētdien vārījām lielisku soļanku.
No grupām šogad nebija pārāk daudz atklājumu un lielākā daļa
grupu šķita pārāk mierīgas priekš festivāla. Kā jau katru gadu, Palladium
skatuve ir nebaudāma. Tu vai nu nav gaisa, vai jāklausās basi no citām
skatuvēm. It kā tur paklausījos Cigarettes after sex, kas šogad bija viena no
divām grupām, ko vēlējos dzirdēt, bet diemžēl visu koncertu nespēju izturēt
tajā siltumnīcā. Otra bija M83, kas man patika, pat neskatoties uz to, ka nenospēlēja manu mīļāko šīs grupas dziesmu Wait. Iggy Pop, lai arī sažuvis, bija diezgan aktīvs un klausāms. Bija
arī mūziķi, kas pārsteidza ar savu sirsnību pret publiku- puķumeitene Josh
Stone un vecais krabis Charles Bradley. Galīgi nebaudāms bija John Newman, kuru
mēs pametām jau pēc pirmās dziesmas. Patika Comedy Latvia! Par pasākumu kopumā-
ballīte laba, bet iepriekšējos piecus gadus man patika labāk (palieku veca?!).
Šogad šķiet bija mazāk apmeklētāju & nebija grupas, kas man ļoti patiktu.
Kemperu zonas atdalīšana ir laba lieta, bet tad vajadzētu nodrošināt arī
papildus izlietnes, jo iepriekšējos gados, tās bija ērti sasniedzamas telšu
pilsētā (varējām protams piemaksāt par ieeju telšu pilsētā, bet come-on, jau tā
maksa par kemperu zonu ir pietiekami liela, vismaz lai var cilvēcīgi pēc wc
nomazgāt rokas! No vairākiem kompānijas biedriem izskanēja šaubas vai nākamgad
doties! Galvā nodomāju to pašu...tikai tad, ja būs labas grupas. Šogad vismaz man
bija bezmaksas biļete, līdz ar ko vismaz mazāka sāpe par to.
