Cepeškrāsns

Stāsts sākas ar to, ka vecāki nopirka sev jaunu mašīnu. Līdz ar to protams vecajai bija nepieciešams jauns stūrmanis.Izmantojot vienīgās meitas Latvijā (arī vienīgās, kurai ir tiesības) statusu, atbraucu uz Rīgu ar mašīnu. Jūs jau saprotiet- trešajam tēva dēlam nepieciešams bērītis! Līdz ar to ir sākusies jauna ēra manā saimniecībā. Visu dienu stresoju kā nu būs, jo nebiju braukusi pa Rīgu, kopš tiesību kārtošanas. Bet iemaņas paldies dievam ir palikušas tur, kur bija.

Vēl viens no šīsdienas priekiem bija tas, ka beidzot varēju izmazgāt matus. Protams saudzīgi un neslapinot operēto ausi, bet vienalga. Tik patīkami. Pie reizes apskatījos arī kā izskatās auss...būs feini. Es jau jūtu, ka kādu laiku sekos zirgastu un copju periods. Cik var staigāt ar vaļā matiem?! Beidzot būs variācijas matu sakārtojumā. Otrdien došos izņemt šuves. Cerams pateikts, ka var nevelkāt matu lentu 24/7. Man gribās ielikt auskarus..bez tiem tāda nepilnīga sajūta.
Un pusceļā uz Rīgu braucot sapratu- ja man spīdēs saule acīs, tad man nav ausu aiz kuram aizkabināt saulesbrilles, jo tur priekšā ir matu lenta, kas piespiež ausis pie galvas, un apakšā nevar kājiņas pabāzt, jo tur ir šuves un nav patīkama sajūta. Labi ka saule nespīdēja.