Vakar braucu ar vilcienu Valga-Rīga no stacijas "X". Pirmo reizi vedu riteni, jo vajadzēja no laukiem aizgādāt uz pilsētu. Ar mammas palīdzību iestūķēju to vilcienā. Protams īstais riteņu vagons bija sākumā nevis beigās. Nolēmu ka palikšu turpat un nedzīšos cauri visiem vagoniem, jo priekšā jau bija niknās mātes ar ļaunajiem acu skatiem un bērnu ratiem. Tad nu apsēdos maliņā un turot riteni mierīgi turpināju savu ceļu. Vēroju visu laiku to, kas notiek vilcienā.
Konduktore ar katru pieturu kļuva arvien dīvaināka un dīvaināka. Sākumā viņa saka ka viņai viss vienalga- kur tur riteņus un bērnu ratus. Pēc pāris pieturām iekāpa 2 meitenes ar ričukiem. Tās nolamāja, ka tur nedrīkstot turēt riteņus (viņas turēja pie durvīm un pat neiestūma vagonā). Konduktore teica (drīzāk bļāva), ka nevarēšot wc durvis atvērt..vēlāk gan viņai tika parādīts, ka tās verās uz iekšu un visi ir apmierināti. Tad jaukā konduktore nolamāja vienu cilvēku, kas maksājot deva 5ls, jo viņam nebija sīknauda, bet viņai negribējās skaitīt atlikumu. Pēcāk tā pati jaukā konduktore paziņoja, ka vilcienā viņai besī strādāt un, ka neviens jau negribot to darbu, tāpēc viņa tur esot..un ka viņa izdara mums lielu pakalpojumu. Pēc vēl pāris pieturām viņa staigāja dziedādama, ka viņa var pārdot biļetītes, biļetīties kam vajag biļetītes. Vēl pēc dažām pieturām viņa staigāja raudādama un nedaudz streipuļodama. Laikam ar mehāniķiem bija ierāvusi, jo arī vilciens paspēja salūzt Čiekurkalna pieturā. To nebija iespējams palaist kādas 10min.
Protams vilcienā bija arī jauki cilvēki. Viena maza meitenīte aizrautīgi pētīja mana riteņa pedāļus un tad izdomāja ka tie ir laba rotaļlieta, pirmoreiz mūžā redzēju krievu alfabēta grāmatu (sajūtas gan divējādas..smieties vai raudāt nezinu)..un galā mani sagaidīja draudziņš, kuram nodevu riteni, kurš padarīja manu vilciena braukšanu interesantu.
Konduktore ar katru pieturu kļuva arvien dīvaināka un dīvaināka. Sākumā viņa saka ka viņai viss vienalga- kur tur riteņus un bērnu ratus. Pēc pāris pieturām iekāpa 2 meitenes ar ričukiem. Tās nolamāja, ka tur nedrīkstot turēt riteņus (viņas turēja pie durvīm un pat neiestūma vagonā). Konduktore teica (drīzāk bļāva), ka nevarēšot wc durvis atvērt..vēlāk gan viņai tika parādīts, ka tās verās uz iekšu un visi ir apmierināti. Tad jaukā konduktore nolamāja vienu cilvēku, kas maksājot deva 5ls, jo viņam nebija sīknauda, bet viņai negribējās skaitīt atlikumu. Pēcāk tā pati jaukā konduktore paziņoja, ka vilcienā viņai besī strādāt un, ka neviens jau negribot to darbu, tāpēc viņa tur esot..un ka viņa izdara mums lielu pakalpojumu. Pēc vēl pāris pieturām viņa staigāja dziedādama, ka viņa var pārdot biļetītes, biļetīties kam vajag biļetītes. Vēl pēc dažām pieturām viņa staigāja raudādama un nedaudz streipuļodama. Laikam ar mehāniķiem bija ierāvusi, jo arī vilciens paspēja salūzt Čiekurkalna pieturā. To nebija iespējams palaist kādas 10min.
Protams vilcienā bija arī jauki cilvēki. Viena maza meitenīte aizrautīgi pētīja mana riteņa pedāļus un tad izdomāja ka tie ir laba rotaļlieta, pirmoreiz mūžā redzēju krievu alfabēta grāmatu (sajūtas gan divējādas..smieties vai raudāt nezinu)..un galā mani sagaidīja draudziņš, kuram nodevu riteni, kurš padarīja manu vilciena braukšanu interesantu.