Piektdien izgāju no darba un uzreiz devāmies nelielā geocaching tūrē pa pārdaugavu un jūrmalu. protams, ka pie pirmā slēpņa kājas jau bija atsalušas. Bet tas jau nemazina ātrumu- pec otrās vietas izpētes kaut kur pie sky bodes tika iegādātas jaunas siltas zeķītes un iekš zābakiem ievilkti maisiņi, lai slapjums netiek klāt (tas arī topā pārējās brīvdienas). Prieks ka tā izdariju, jo pēctam vajadzēja nokļūt zem Salu tilta, kur atkal bija jābrien pa sniegiem. Kopumā visas brīvdienas bija nosaucamas "sniegs līdz vāverītei", jo bija jābrien pa visādām šausmīgām pļavām un grāvjiem.
Kad beidzām kārbiņmeklējumus, tad bija jāpaķer svētku drēbes un jādodas uz Valmieru, jo nākamajā dienā mazajai māsai žetonvakars. Aizbraucām uz laukiem- jaukas mammas taisītas pusdienas, tēta pirkts aliņš un māju sajūta. Tā nu pa māju izdauzijāmies,izlaiskojāmies un devāmies čučēt.
No rīta piecēlāmies, kad visi jau bija devušies kur nu kurais. Tad nu pakavējām laiku un drīz vien jau bija jādodas uz žtonvakaru. Tās sajūtas ir tik šausmīgi skolīgas. Neliela nostaļģija, bet tajā pašā laikā prieks, ka tas viss ir garām. Māriņa jau gan bij smuka,tik visas tādas melnas;) Tā kā ar draugu bijām vecāku vietā, tad dabujām arī mammai domāto konču un sveicienus (: Nekas- nodosim tālāk!
Pēctam kā jau vienmēr neliels šovs Vamieras autenē, kur vienmēr novācas pilsētas elite! šoreiz bija vīrietis,kurš ar zeķēm bija nogājis pusotru kilomentru un bļaustijās par to ka visiem vienalga, ka viņš atsaldējis kājas. bet nu kurš gan viņam to lika darīt?! Mīlīši- nevajag tik daudz dzer, ka nezin kur kurpes, kur mājas!
Pārsteigumi nebeidzās arī ienākot mājās, jo applūdusi vannasistaba. Ech..kamēr visu to ūdeni saslaucijām. Krietna bļoda sanāca! Stulbais bačoks toletē- jāsaka saimniekam lai maina! Mēneša laikā jau otrā reize.
Jā..bet nu brīvdienas tikpat kā galā- tapēc tagad ar deilaitiņu rokā uztapinu rakstu un eju gulēt, jo rīt jau atkal darbadiena!
Kad beidzām kārbiņmeklējumus, tad bija jāpaķer svētku drēbes un jādodas uz Valmieru, jo nākamajā dienā mazajai māsai žetonvakars. Aizbraucām uz laukiem- jaukas mammas taisītas pusdienas, tēta pirkts aliņš un māju sajūta. Tā nu pa māju izdauzijāmies,izlaiskojāmies un devāmies čučēt.
No rīta piecēlāmies, kad visi jau bija devušies kur nu kurais. Tad nu pakavējām laiku un drīz vien jau bija jādodas uz žtonvakaru. Tās sajūtas ir tik šausmīgi skolīgas. Neliela nostaļģija, bet tajā pašā laikā prieks, ka tas viss ir garām. Māriņa jau gan bij smuka,tik visas tādas melnas;) Tā kā ar draugu bijām vecāku vietā, tad dabujām arī mammai domāto konču un sveicienus (: Nekas- nodosim tālāk!
Pēctam kā jau vienmēr neliels šovs Vamieras autenē, kur vienmēr novācas pilsētas elite! šoreiz bija vīrietis,kurš ar zeķēm bija nogājis pusotru kilomentru un bļaustijās par to ka visiem vienalga, ka viņš atsaldējis kājas. bet nu kurš gan viņam to lika darīt?! Mīlīši- nevajag tik daudz dzer, ka nezin kur kurpes, kur mājas!
Pārsteigumi nebeidzās arī ienākot mājās, jo applūdusi vannasistaba. Ech..kamēr visu to ūdeni saslaucijām. Krietna bļoda sanāca! Stulbais bačoks toletē- jāsaka saimniekam lai maina! Mēneša laikā jau otrā reize.
Jā..bet nu brīvdienas tikpat kā galā- tapēc tagad ar deilaitiņu rokā uztapinu rakstu un eju gulēt, jo rīt jau atkal darbadiena!