Cepeškrāsns

Mīļotais paziņoja, ka šodien viņiem koncis iekš depo šoreiz zem nosaukuma ze sloka. Joptvai...tā ir grupa, kas radīta, lai tās dalībnieki viens par otru paņirgātos un censtos radīt klausītājiem (vairāk skatītājiem) smaidu sejā. Tā kā depo visiem pasakumiem tagad ieeja brīva, tad variet iet apmētāt ar mīkstiem tomātiem vai papriecāties par dzīvespriecīgiem jauniešiem. Ja man nebūtu jāstrādā es tā noteikti darītu (bet vispār labi, ka man jāstrāda...es to noteikti negribu redzēt).

šodien Baroncentra rimītī tādi mazi piemīlīgi citroniņi. Perfektas formas. Nespēju noturēties un peņēmu divus...tagad dzeru tēju un priecājos par to, ka citronšķēle lieliski izskatās krūzē.

Pārdomas par dzīvi beidz nost. Es esmu pārāk radoša, lai mācītos to ko es mācos, bet esmu pārāk neradoša, lai darītu ko patiešam radošu. Tad ko es īsti gribu?
Varbūt jāmeklē zelta vidusceļš- papīru darbs radošā vidē?
Laikam tiem cilvēkiem, kam ir kāds kārtīgs talants ir vieglāk..māku zīmēt-esmu mākslinieks, dziedu lieliski-esmu dziedātājs. tas nu tā..nedaudz pārspīlējot.
bet ko lai iesāk tāds cilvēks, kam nav īpašu hobiju?!