pārbrauciens
Vakar pēc darba aizminos līdz Vērmanītim, lai uzspētu uz pēdejo grupu-Dziļā nemaņā-diezgan klausāma! Pēctam sadomājām, ka jālaiž pie draugiem uz purčiku. Tad nu draudzene konfiscēja Paulam vellopēdu un abas mināmies tālāk puišus atstajot kājāmiedamus! Minamies, mināmies, mināmies, līdz sapratam, ka gribās mīties vēl mazliet! Tad nu tika sagaidīti puiši (neģēļi-brauca pēctam ar trolībasu) atdevām atslēgas un kloķi-klani no bungām, kurš man dauzijās pa 'muguru' un aidā pa mistiskajām purčika ielām...beigās izkļuvām uz Brīvības gatves kaut kur teikā. Raitā takā mināmies atpakaļ uz purčiku. Pēctam patīkams nogurums, roltoniņš un karsta tēja! Ak-vello tiešām ir mans pagaidāmlabākais pirkums (ja neskaita visādus sievišķīgos niekus, kas priecē sirdi)