problēmsituācija Nr.1
Verbālā spunde, mans vārdu krājums ir kā aizdambējies strutainās ķirurģiskās nodaļas kolektors, jo iekšā ir, bet āra nenāk! Un tā visstulbākā lieta ir tad, kad tik daudz ko gribās pateikt, bet tad attiecīgais mirklis sekundes simtdaļā ir pagājis un ir jau par vēlu, jo vēlāk attiecīgais sakāmais vairs neiegūs tik inteleģenti tizlu skanējumu savā augstākajā kvalitātes punktā! Varbūt, ka vienīgais plusmīnus labākais risinājums ir runāt nepiedomājot, bet es jau tā nevaru! Tas konservatīvais (nez kur viņs radās?) manī iekšā ir! Nu ok, ne pārak daudz (varbūt bišķi vairāk), bet tomēr ir...un tieši tas arī tajos iespējamās "paspīdēšanas ar runas plūdiem slavas" mirkļos mani nobremzē un ar to arī viss beidzās. Blākš ar bomi pa pieri un es atkal kļūstu neinteresanta!