svētki
Beidzot es sajutu ka 18.novembris ir svētki. Tās sajūtas. Viss sākās ar Rīgas izstaigāšanu. Uzbraucām ar liftu paskatīties, ka no augšas izskatās starojošā Rīga. Smuki! Vērmanītis protams bija visnepārspējamākais! Pēc lielas staigašanas biljarda spēle draugu lokā un tad jau pirmās brīvās dienas noslēgums.
Savukārt vakar pa dienu svētku pusdienas pie sumuriņa un pēctam čikāgas piecīšu koncerta apmeklējums.
Vienīgais mīnus tam visam, ka nakot no arēnas paspēju ta nosalt, ka vairāk negribājās nekādu salūtu. Tad nu iegaju vanniņā un pa tv silta istabiņā skatījos salūtu.
Tagad atkal jāķeras pie garlaicīgās darbadienas, bet tas nekas, jo sajūtas pietiks vēl kādam laiciņam.
Un tas baltums arā, ko ieraudziju pieceļoties...drīz būs pikošanās!
Savukārt vakar pa dienu svētku pusdienas pie sumuriņa un pēctam čikāgas piecīšu koncerta apmeklējums.
Vienīgais mīnus tam visam, ka nakot no arēnas paspēju ta nosalt, ka vairāk negribājās nekādu salūtu. Tad nu iegaju vanniņā un pa tv silta istabiņā skatījos salūtu.
Tagad atkal jāķeras pie garlaicīgās darbadienas, bet tas nekas, jo sajūtas pietiks vēl kādam laiciņam.
Un tas baltums arā, ko ieraudziju pieceļoties...drīz būs pikošanās!