Cepeškrāsns

Esmu savos laukos un izrādās, ka ārā ir sasodīti labs (lasīt skaists) rudens! Pa dienu sarkanie toņi, vakarā esmu ezīts miglā un vēroju miljoniem zvaigžņu! Jā..vakars skaists, bet novērojumi dienā...ui ui ui! Izdomāju uz vilciena staciju iet pa citu ceļu. Negāju pa avoteni, bet dūru taisni pa Bruņinieku un tad pa Valmieras ielu. Tad nu tā...Krustojot Avoteni izrādās, ka mainās visa Bruņniekiela...manas ielas būtība mainijās pa visiem 100. Tur visādi pusgrausti un žogi ar dzeloņdrātīm..viens grausts, kura teritoriju iekarojot sanāktu laba vieta ballītēm! Tas tā...tagad zinu, ka tumsā tālāk par savu stūra bodi nemaz neiešu! Tālāk ejot pa Valmieras ielu ir jāriskē ar savu dzīvību katru reizi, kad jāšķērso kāds krustojums, jo tur pārejas un luksafori kā tādi nemaz nepastāv! Labākais jau tas, ka pie Krievu skolas tur ir žogi apkārt, bet pie krustojuma nav nekā...ne žoga, ne luksafora, ne pārejas! Nu labi daudz par to neuztraukšos (paši sapratāt kas tur mācās), bet nu man bija ar savu dzīvību jāriskē! Lieki piebilst, ka viss tomēr beidzās labi (: Tagad tējas krūze un jauks vakars pie pc un tv...laiskas brīvdienas!