muskuļu sāpes
Nav joka lieta uznest divus malkas maisus uz piekto stāvu- vienlaicīgi. Un protams es savā veiklībā vienu no viņiem pamanījos uzmest uz sava vidējā pirksta...ceru, ka nags nenāks nost, jo tas būtu..mmm...nu tas būtu vienkārši nesmuki!
Bet runa jau šoreiz nav par to. Šīsdienas muskuļu sāpes ir paralizējušas manu kaklu, plecus un rokas. Pat nedaudz patīkami sevi paspīdzināt un izjust sāpes izstaipot muskuļus. Un nesaki man, ka jāpaņem Fastumgels vai vēl kāds cits bīnumlīdzeklis..es rūdīšos un cietīšu mokas. Jo tikai tā es sevī varu sajust sevis pažēlošanas tieksmi.
Vakardienas biljards, vecu čomu satikšana, sidra glāze un visas citas piektdienas vakara aktivitātes senaizmirstajā pilsētā Valmierā uzjundīja nelielu devu nostaļģijas.
Vēlāk mājupceļā braucot iefiltrēšanās svešā tusiņā un vidusskolas biedru satikšana likās tik nelabojami jauka! Aktuālā puišu spriedelēšana par to cik un kur pazuduši 0,7l šņabji un kurš ir apēdis pēdējos gaļas gabaliņus lika atcerēties tos sasodīti jaukos pirmspilngadības gadus, kad tās likās aktuālas problēmas tusiņā..ja neskaita puišu koļīšanu, protams.
Ak jā pareizi, vakardienu mums jautrāku pataisija vecs opītis, kuram diemžēl kaut kas ar galvu nebija kārtībā. Viņš bija iemaldījies biljarda klubā un koļīja visas meitenes--viņam patika ar lielām krūtīm un bučiņas ar prasīja. Neizpalika arī viņa apakšbikšu demonstrējumi, lieki piebilst, ka tās bija sieviešu apakšbikses ar mežģīnītēm.Pat tad, kad policija viņu bija irmetusi ārā viņš atgriezās un sita kanti oficiantei. Tāda lūk tā mana vecā Valmiera.