katrā no mums dzīvo divi suņi, kas nepārtraukti, viens ar otru, kaujas. Nāvējošās siekalas uzjundī gaisā un viss saplūst mirkļa putekļos. 
pirmais suns tiek barots no zelta bļodas, kaisītiem dimantiem un mīlestības vēstulēm; 
otram sunim priekšā noliks koka klucis, kas izgrebts upes gultnē, iekšā ietverot dzidru avota ūdeni. 

un varbūt nepareizi, bet nenožēloju, es lienu sevī iekšup šos abus iekaustīt, jo nav iespējams izdzīvot šeit, ļaujot kaut vienam uzvarēt.