savs laiks visiem
deg svece, zaigo zvaigznes, cauri istabai mazi ķeburi lido, Tu stāvi durvīs un smaidi un es smaidu asarām acīs, jo zinu, ka vairs nekad netiksimies.
Es nespēju nedz runāt, nedz kustēties, es skatos Tev acīs un saku paldies par visu to, ko esi man parādījis, paldies, ka esi bijis man.
Tu pamāj ar galvu, es aizdedzu sveci.
Pēc stundas zvana mamma un saka, ka opītis nomiris
Es klusi nočukstu, ka zinu
Birst asaras abos klausuļu galos