rudens ir daudz ko pastāstījis. Esmu ieskrējusies un pārlēkusi kaut kādus sevis iedomātus šķēršļus. Aiz mūriem, sanaglotām sienām un salmu grēdām man paveras visas sen uzdoto jautājumu atbildes. Es apstājos un nosmaidu, kā gan, kamdēļ es sevi mucā turējusi.
Konkrēti tagad ir tagad..... man apkārt viss gāžas, viss griežas pārāk ātri un strauji un jo lielāks ir spiediens uz mani no malas, jo lielāks manī miers.
Jo haoss spēj radīt mieru un miers nemanāmi var palikt par haosu. Tikai laika jautājums.
un, atceries, pretpoli nepievelkas, nekad.
un tieši ši iemesla vadīti pielāgojamies viens otram, līdz katram no mums izsīkst spēku. 
... jo katram gribas kaut niecīgāko garantriju, ka labi būs ne tikai mirklis.