tā stunda nāk
un tagad jau lietus, lielām bezkaunīgām pilēm trieces pret jumtiem, ielām un cilvēku galvām. Es sēžu, skatos un smaidu, nekur vairs nav jāiet, nekur nav jāmetas, ir miers.
un man patīk rudens ar visām miglām, skumjām un drēgnajām naktīm ar to vien, ka liekas, tas ir viss patiesākais gadalaiks starp četriem brāļiem. Tas neko neslēpj un neko nesola un ik dienas ir pietiekami mānīgs, lai tam neuzticētos.