Un aiz dusmu, bravūras, glamūras priekšādiņas slēpjas pavisam trausls cilvēks ar sīku, sīku diegu caur locekļiem, kas apmet cilpu piesirdē un apstājas smadzenē. Uz nervu galiem, tāpat, kā vientuļi uz ielas velkošajiem auklas galiem, citiem patīk kāpt, jo cilvēkam viemēr patīk skatīt kustību, kas saspringst un tad ar dubultu spēku dodas tālāk.
Un tā nu viens otru kaimiņi grabina tik ilgi kamēr kāds kādu nošauj vai iedur ar nazi, nodara pāri tikai tamdēļ, lai otrs nekad nepastāstītu, ko redzējis : ka jebkurš cilvēks, lai arī cik izliektoties, iekšēji ir tikai diegs, kas lokas vējā, kuru jebkurš, pielietojot nieka gara zinbātrnes var tīt ap pirkstu un zīlēt tā pirmā burtu.
Un labrīt! Vai Tu jau šodien biji darbā un pabaroji valsti?