Lidošana ir pilnīga atdošanās mieram, viena brīža skaisti skati un vismaz nedēļu iekšējs sirdsmiers par spīti visam, kurš un kas notiek visapkārt. 

( emocijas )

 
Otrā pasākuma daļa - bildēšanās kopā ar draugiem latvāņiem un māti sauli un dažiem drosmīgiem skatītājiem, kuri pamanījās ne tikai aprāpot manas rokas, bet arī aizlīst aizdrēbē un pieskarties manai kailai mugurai. 
( vēl dzīvību? )

 
Pokaiņi - bez mānīšanās un dzejiskām apcerēm - ļoti grūti sabildējams, vispusējs skaistums. Šī vieta, ja  nemaldos, saucās Māras actiņa, kas man likās pati pozitīvākā vieta visā mežā. Nolaižoties krastā sajūtas sajaucas ar bērnības atmiņām un tādu kā labu sapņu eiforiju, ir gandrīz kā mājās. 

Principā varu ieteikt dodoties uz Pokaiņu mežu:
1.  Maksāt par stāvietu un citiem pakalpojumiem nav nepieciešams, jo nedaudz tālāk atrodas "kreisceļš" kurš ieved pašā pokaiņu territorijā.
2. Veltiet mežam kā minimums 2 dienas.