Pieceļos pirms saules, izsūcu cigareti līdz filtram un pusaizmigusi izeju pa durvīm. Jaunieši, tēmīgi, bet tomēr ar līkumiem lien savos ģimenes kaktos. Rīts sapinies dūmos un saules vēl pie apvāršņa nav, klusums, pat domas netraucē - pat manas - pat man. 
Samiegojies ķermenis, liekas, pavisam piemirsis žēloties par miega badu, par sāpēm sānos un  neēstām brokastīm. 

Kad visa kā ir par daudz pazūd daļa no ķermeņa un rakstura īpašībām : šorīt man pazudis saprāts, palicis tikai prāts.