Noteikti katram ir kāds temats vai lietiņa, kuru aizskarot rodas pārspīlēts satraukums un panika. Parasti šādās situācijās var veidoties  nesankcionēta rīcība (bieži psihozes formā) un letālā gadījumā pašaizsardzības nolūkos var tikt pielietots spēks (ceļš uz noziegumu un nāvi).

Piemēram, man ir draugs, kuram ļoti nepatīk salīdzinājumi. Varbūt tas ir tāpēc, ka pišos arī ar viņa brāli, varbūt tas ir tāpēc, ka neesmu godkārīga būtne, jebkurā gadījumā viņš aizdegas ik reizi, kad seksa laikā pasaku kaut ko līdzīgu: “tev ir tik līdzīgs pimpis,” vai arī, “tu pisies līdzīgi!”. Šādos brīžos viņš man iesit ar mačeti un kliedz: “Aizveries, kuce!” Protams, tas uzbudina, un esmu spiesta beigt. Arī man pašai ir lietas un temati, kas tracina. Jau vairākus gadus esmu pret visa veida komplimentiem, jo tie pazemo ne tikai mani, bet arī manus līdzcilvēkus. Kā sieviete varu teikt, ka iestājos par fizisku spēka pielietošanu mērenās devās. Varētu jau šķist, ka šobrīd nonāku nelielās pretrunās ar sevi. Taču tā nav. Ir vilki un lapsas.

Ir veļu laiks. Un ir peļu laiks. Paveraties apkārt. Koku lapotnēs, veikalu skatlogos, tramvaju pieturās, jebkur, kur var atpūsties. Visur ir peles.  Sākumā man bija kaķis.  Nepateicīgs. Tad es to aizdedzināju, un tagad man ir peles.  Man ir vairāk nekā divdesmit tūkstoši peles dažādās krāsās un izmēros, katrai ir arī  savs vārds. Jozefs. Nikolajs. Brigita. Jāzeps. Ernests. Herta. Tie ir tikai daži vārdi. Esmu vienās pelēs. Visvairāk man patīk no rītiem pamosties kopā ar pelēm un vērot dzimumaktus. Tie ir satriecoši krāšņi. Plānoju uzņemt arī īsfilmas. Tādas kā šī, tikai bez dūmiem. Starpcitu, peles pišās līdz pat piecām reizēm ātrāk par cilvēkiem un praktiski nemirst (mirstības koeficients 1/50). Mēneša beigās peļu apgrozījums plāno palielināties līdz pat 10reizēm. Dienā vidēji uz simts pelēm aiziet viens Upīša romāns. Ko par to saka mani dzīvesdraugi? Peles ir sajūsmā. Reizi mēnesī rīkojam radošās peļu medības. Un vēlāk uz lodžijas taisam pasēdēšanu. Ar alu un pelēm.  

Izdomāju, ka manu muzikālo projektu sauks "Martas asinis"!

Vakar ar Ervīnu no Bauskas praktizējām tantrisko seksu. Šis seksa veids ir lielisks.  Ļoti līdzīgi neoliberālismam, jo arī šai seksa formai ir pozitīvās un negatīvās tiesības, kas balstītas uz kopīgu brīvību.  Paskaidrošu smalkāk, vīrietis šeit nedrīkst beigt, bet sievietei beigt ir ļauts līdz pat četrām un viarāk reizēm. Lai process būtu jautrāks, vīrietim ir jāizpilda vismaz 5000 grūdieni sievietē. To izdarītu nebūt nav viegli, jo parastajā seksa formā (ar to es domāju seksu, kuru piekopj galvenokārt Rietumu civilizācijas slogani) vīrietis spēj izdarīt labi, ja 20 grūdienus un tad neglābjami zaudē paškontroli. Tātad, lai gūtu rezultātus  ir nepieciešams spēcīgs PC muskulis, kuru, starpcitu, iespējams uztrenēt bieži dzerot alu un urinēšanas laikā aizturot strūklu ik pēc 2 sekundēm. Bet par to nav stāsts. Stāsts ir par mani un Ervīnu.

Protams, ka mēs grūdienus neskaitījām, jo izmantojām daudz gudrāku risinājumu -   soļu skaitītāju,  kurš veiksmīgi saskaita  grūdienus, ja ir piestiprināts pie gurniem. 45minūtēs Ervīns vieca 2642grūdienus un tad nejauši iešļāca savu sēklu manī, starpcitu, sperma Ervīnam vienmēr ir bijusi zaļā krāsā, jo viņš ir vegāns un uzturā lieto tikai spinātus ar alu. Manuprā diezgan normāls rezultāts mums sanāca ar pirmo reizi. Nākošreiz novērsīsim tehniskās kļūdas. Galvenais, neapstāsimies!

Sestdien meiteņu vakarā noskvirtoju savu labāko sesiju. Kā bērnībā piešķīlu slapjus palagus skaļi kliedzot. Iesildoties ar draudzenēm paņēmām pāris pudeles Užavas un pēc tam uzsēdāmies uz Olē tekilas dzērieniem. Aizrunājāmies par fisting tēmu un papraktizējām dzīvē. Nekā sarežģīta tur nav. Iepriekš jāuzņem daudz šķidrums un jāieziežās ar kaut ko slidenu. Lubrikantus un eļļas neatzīstu, esmu par dabu. Jēlas olas un daudz siekalas. Pēc tam, tas ir tikai sapratnes jautājums. Pieci pirksti vai desmit, līdz padusei vai elkonim, par to nedrīkst klusēt.  Īstenībā, neesmu jau tur nekāda fisting čikse. Labāk jau protams, ja nopietni piš. Bet tomēr uzskatu, ka meiteņu vakaros var.