Pēcpusdiena. Tukums. Durbe. Veikals. Rinda. Man rokās alus skārdene un kartupeļu uzkodas. Veikalā ienāk četri skaļi, manāmi iereibuši бритоголовые latvieši. Būdīgākais no viņiem nēsā baltu T-kreklu, viņš paņem kolu un iestājas rindā, iestājas priekšā man. Es klusēju. Es aplūkoju viņa pakausi. Uz tā ir vairākas  rētas. Sitieni no aizmugures, vai arī kritieni pret zemi. Tad veikalā ierodas divi traktoristi. Sākas konflikts. Skūtie izrāda agresīju:

„Bļe, divi dauņi. Tūlīt pa muti sadosim, bļe, sadosim!”

Traktoristiem ir taukaini mati, un viņi stulbi smaida. Es apsveru domu palikt veikalā. Traktoristi iziet no veikala. Tad skūtais baltajā T-kreklā pagriežas pret mani. Un es esmu spiests skatīties viņam acīs. Es paskatos, ātri novēršos un atkal paskatos.

Viņš pasmaida un saka: „Atvaino, ka es tā, ielīdu priekšā rindā.”

Es saku: „Tas nekas.”

Viņš parakņājās makā un saka: „Man ir lats, es tev varu iedot vienu latu.” Viņš tiešām ir iedzēris. Es jūtu šņabja smaku.

Es saku: „Nē, būs labi.”

Tad viņš nomet latu pārdevējai un saka: „Savāc to naudu, es nevaru gaidīt, re, kola man te.” Un viņš iziet no veikala. Es nopērku alu, tad eju laukā. Skūtie jau sit traktoristus. Es iedzeru alu un dodos prom.  

fuzzy

Uz Tukumu pēc truluma.

Katram ir kāds stāsts no šī te pasākuma... pārsvarā saistīts ar kāda sišanu, kaut kā dzeršanu vai pīpēšanu.

anonymous

Svētību nepieņēmi. INo indiešu dieviem par šitādu lata neņemšanu varētu reāli norauties bietē ;)