Mans kaimiņš bija pārvarējis savu monumentālo slinkumu un meties slaucīt putekļus no savām bērnības trofejām – nozīmīšu kolekcijas, alumīnija kausiem par iegūtām pirmajām vietām dažādās maznozīmīgās sacensībās [šautriņu mešana Pāvilostas gadatirgū, badmintons Uzvaras parkā, neoficiāli alus dzeršanas mači tukšajā baseinā Līvu laukumā].

Bez šaubām – jaunībā [pirms pabeidza devīto klasi] viņš bija svarīgs cilvēks. Viņš bija tas, kuru paralēlklases meitenes redzēja savos pirmajos mulsinoši miklajos sapņos. Viņš bija tas, kurš ierosināja smagi sadzerties Andra vectēva garāžā atrasto šķidrumu. Jā, tosolu viņš vairs nemēdza uzņemt sevī, nu jau gadus trīs viņš deva priekšroku koši sarkana Chanel laizīšanai no jaunām, bet prasmīgām lūpām un pāris metriem tekilas saulainos trešdienu vakaros.

Es nespēju aizmigt, jo viņš jau atkal raudāja. Fonā skanēja TV. Tā bija kārtējā  gaudulīgā činkstēšana, asaras un skumjas, kas novērojamas  tēviņu sugai.  Tā bija  sporta neveiksme futbolā ar Irānas zaudējumu Meksikai. Man radās plāns. Es devos uz vannasistabu pēc sarkanās lakas  [pāris reizes sasmaidījos ar sevi] un uzkrāsoju sarkanus nadziņus. Uzvilku savu mīļāko apakšveļu [rozā stringus ar Meksikas sombrero] un safočēju pāris erotiskās bildes, labāko izprintēju  krāsainajā lāzerprinterī [HP] un ar sarkanu marķieri uz aizmugures  uzrakstīju "Neesi mīkstais!" Pēc tam iemetu viņa pastkastītē un piezvanot pie durvīm devos atpakaļ gulēt.

chii

kuram man jāaplaudē, iza vai Tev? :D

quizer

abiem. :)

markizs

dedzina

quizer

nesen uzzināju, ka viņš jau labu laiku ir miris.

markizs

nebij sakritības laikā ar taviem pasta vēstijumiem?