... tad viņš mani nosauca par pidarasu un trīs reizes iepisa pa seju. Asins garša man atgādināja bērnību, laiku, kad zobārsts man izrāva dzerokli, laiku, kad sākās asiņošana, laiku, kad es diennakti pēc izrautā zoba, atvemjot  asinis sagaidīju ātro palīdzību un tiku aizvests uz reanimāciju.   Kā jau paredzēju alum cenas uz hokeja maratonu paceļas par 3,5kapeikām. „Labvakar,” viņš teica, un piedāvāja iedzert no kortelītes. Tad es atcerējos dzeju un skaļi deklamēju:

„Sens paziņa skolas sak’ vecīt, es gaidu -

Uz Vecrīgas bāru uz glāzīti ciemos,

Man nevajag svētku un brīvās dienas,

Lai dzertu bez mēra un skumji smietos...”

tālāk vēlreiz jālasa šī stāsta sākums...

sveetaa_seeta

man asiņu garša saistās ar to reizi, kad man operēja ārā mandeles. tās, kas aiz deguna. pamodos un bija tik ļoti asins garša, ka bija jāmirst. tad man mamma teica: "nu, iedēd to jogurtiņu, neko neesi ēdusi." tā kā nesen biju sapratusi, ka jāklausa mamma, apēdu arī to jogurtiņu. pēc tam tēta šoferis veda mani mājā. kā apstājāmies pie manas mājas, pievēmu visu mašīnu. ieēd jogurtiņu, ieēd...