„Priecājies pasaules bērn’. Ej ielās, priecājies! Lai skan Tavs nācijas pašlepnuma vairogs, lai sadraudzība pārņem Tavus dvēsles nostūrus, priecājies!” Pēc šādas publiskās uzrunas Latvijas Universitātē smiekli un smaids ir nevietā. Bet nelieli aplausi nekaitē. „Filip, eemmm, tev vēl ir jāpiestrādā. Daudz!” aizkulisēs atzīst Bernards Lizbovskis no Varakļāniem, un mēs ejam iedzerrrt. Es nedomāju, ka tas bija naids. Viņš noteikti nav naidīgs cilvēks. Tā bija tikai draudzīga verbālā agresivitāte. Viņš tiešām bija jauks.          

iza

http://foto.inbox.lv/engell/PirmPlate/neviens_nezin.jpg