Tas, ka Yeah Yeah Yeahs uz skatuves defaultā izskatīties samērā draņķīgi ir piedodams freak  elements. Es zinu, ka tas  iepriekšējais super alternatīvais indie rock grāvējs  stāv katra plauktiņā. „Gold Lion” sākumā rada asociācijas ar country, bet tas pāriet. Viss skan mierīgāk nekā agrāk. Par to nav šaubu. Šoreiz izpaliek Karenas orgasma imitēšana un vispārējā pārsteiguma radīšana. Taču es uzņemu stilīgu devu Ņujorkas  sievišķīgā patosa un jūtos apgarots. Tik patīkami sajust sevī adrenalīnu.  Manas neobjektīvās simpātijas ir acīmredzamas. Esmu pakļauts skanējumam, un šoreiz varbūt vainīga postalkoholiskā intoksikācija.  Jāsaka, ka čakarējos es diezgan ilgi ar lejuplādēšanas procesu.

OOOO-