Mēs ēdam tikko ceptu bekonu. Mums ir nopelnīta nauda. Pie peldbaseina. Mūsu vecāki atpūšas Rietumeiropā, māsas un brāļi arī, un Engures atklātais peldbaseins ir tukšs.

Pirmo algu  nodzert būtu pārāk stilīgi,  pilnīgi neoriģināla bija doma doties uz lielveikalu, lai nopirkt kaut kādus nevajadzīgus sūdus. Sākumā Robertam bija ideja piepildīt baseinu ar benzīnu. Viņš teica: „Piepildīsim to sūdu un iešausim bombačku ar kaķeni, kļūsim populāri, bļeģ.”  Blakus atradās māja un kaimiņi,  nauda 2’500 litriem benzīna  nebija, un ideja  bija nedroša.  Mans plāns bija vienkāršs.  Baseina izmēri bija 20*25*3 metri, kāds no jums zina, cik litrus ūdeni vajag, lai piepildītu baseinu? Mēs nezinājām. Es izteicu minējumu, ka vajadzēs  2’500  litrus. 20*25*3= 1’500litri. Taču tas nebija visai drošs aprēķina veids. Roberts piekrita, ka 2’500 apmēram ir īstais cipars. Es zināju, ka Nāves jūrā sāls koncentrācija ūdenī ir 25%, tas ir pietiekami, lai varētu noturēties virs ūdens. Nenogrimt. Kā sprāgonim uzpeldēt. Tātad mums vajadzēja 625kg sāls. 1kg vārāmās sāls maksāja 0,8 santīmi.  625*0,08=50Ls. Tas mums derēja. Izpirkām visus apkaimē esošos veikalus. Mums bija 429kg. Roberts ieteica baseinu neliet pilnu: „Liesim līdz pusei un skatīsimies!”

Bijām mazliet iedzēruši. Roberts ar šļūteni lēja ūdeni, es kaisīju sāli. Smieklīgs skats. Baseins bija līdz pusei pilns. Un mēs kopīgi izbērām atlikušās sāls paciņas. Pēc tam konstatējām, ka ūdens ir diezgan auksts. Nu, ļoti auksts. Es ieteicu iedzert un ieiet pirtī, un pēc tam ar joni lekt aukstajā baseinā. Pirts mums nebija, taču ieteikums nebija slikts. Tad nu kāpām baseinā un patiesi kā gulbji uzpeldējām uz augšu. Robertam drīz vien apnika šī nodarbe, viņš teica: „Kāpēc es jūtos kā silts, peldošs sūds?” Un es atbildēju: „Peldbaseinā. Tur tā sāls!”          

chii

patika.