Šis būs ļoti neinteresants un bēdīgs stāsts par skaņas mākslu. Savlaicīgi atgādināšu, ka labiem mūziķiem - profesionāļiem defaultā ir smagi graujošs dzīve veids, teikām un nostāstiem apvīts, tāpēc mēģiniet saprast, pirmkārt mani... Kad Pērnes apdāvinātākais mūzikas diletants  Ivo Šmitenbergs  ieradās ciemos, es nenojautu viņa briesmīgo noslēpumu. Jauniešu pūtēju orķestrī „Rīga” reiz spēlējam mežragus – stāvējām aizmugures labajā flangā pie trompetistiem, sitējiem, un abi pūtām sarkaniem vaigiem. Es spēlēju soliņus, Ivo blakus partijas. Zelta Zālē un visās iespējamās Rīgas ģildēs vienmēr sacentāmies. Tagad Ivo man paziņoja, ka prot atdzīvināt akordeonu, dārdināt tubu, un viņam ir uztrenēta absolūtā dzirde. Pēc sejas nepateiksi, kaut arī Ivo raksta savus gabalus septītajā SoundForge un visu samiksē ar ceturto Acid, tomēr atbalstot tīri autentisko indie, viņš zaudēja dažus krustiņus, jo es tomēr esmu dedzīgs glam roka pārstāvis, ja.  

Man ļoti patīk nelūgtie ciemiņi mūziķi, šajā ziņā esmu fatālists, pakļāvīgs nolemtības piekritējs. Kad Ivo ieradās, es uzreiz ķēros vērsim pie ragiem - ielādēju visas savas mūzikas programmas, štellītes un štīmerus, aizlīmēju logus ar paroksa vati,  pieslēdzu aparatūru, miķīti, pulti, saštepselēju ekvalaizerus,  brīdināju kaimiņus, un mēs grasījāmies dedzīgi  taisīt augšā jaunu new wave  gabalu SWH Rock pasūtījumam.   Ivis jau sāka skaņot akordeonu, un es ritmiski iesildīju basa partiju uz mutes ermoņikām, kad Ivo pēkšņi ķēra atmiņas zudums – amnēzija, es izvirzu hipotēzi, ka viņa apziņa nepārtraukti dzēšas kā filmā Memento. Taču Amnēzija, tas nemaz nav tik smieklīgi kā varētu šķist, tas jums nav jautrais džekiņš, sērijveida slepkava, kurš izliekas par mūziķi. Iedomājieties situāciju, kurā es mierīgi ziņģēju mutes armoņikas, bet Ivo negaidīti met akordeonu un sašķaida manu LCD monitoru, Ziemassvētkos dāvāto monitoru, mātes pirkto monitoru, pavisam jauno monitoru, manu mīļo monitoru. Tad Ivo izslēdzas un pēc minūtes pamodies miegaini jautāja: „Kas notiek, kur es esmu?” Tagad es pieļauju, ka  Ivo sirga arī no ļaunās narkolepsijas un plānprātības. To es nepaspēju noskaidrot. Mēs devāmies uz virtuvi iedzert tēju, un šoreiz es zināju, kur stāv asākie naži.

sin

patiešām bēdīgs ;DD

within

LJPO