- Polijā
- 12/9/05 12:57 pm
Tikko atbraucu! Šonakt viss beidzās ar to, ka es nolēmu aizbraukt nedaudz pašancēt ārzemēs. „Polijā būs labas perspektīvas,” teica mana jaunākā māsa. Viņa ir 12gadīga kuce, kas apsaukā mani par pediņu un no rītiem modina ar aukstu ūdeni, taču es viņu vienalga mīlu. Pēc stundas mēs jau bijām lidostā. Veiksmīgi emigrējuši mēs neveiksmīgi imigrējām. Lidostā mūs sagaidīja prāvs pulks šļociku*, kas mētājās ar sasalušām olām. Tikmēr es izģērbies skraidīju pa lidostas vestibilu un ķēru iedegumu, patiesībā es apjūsmoju ārzemes. Vēlāk izrādījās, ka šļociki mūs bija sajaukuši ar turku viesstrādniekiem.
Apmetāmies treilerā, ciema pilsētiņā Suwalki, tas ir netālu no Lietuvas robežas. Strādājām kapličā kā brīvprātīgie, mana māsa raka paprāvas bedres, es kā menedžeris smaidīju un aizrautīgi pa telefonu centos aizrunāt brokastis. No rīta manu jauko māsu, sauksim viņu par Lāsmu, centās pavedināt aizdomīgi melns vīriņš ar pabiezu grāmatu, viņš lišķīgi runāja par garīgām vērtībām un cēlo nevainību, nosodīja kapu apgānīšanu un centās Lāsmā atmodināt sirdsapziņu. „Nāc uz pareizā ceļa, mans bērns!” viņš maigi teica. Man nācās viņam mazliet sašaut galvu. Tagad esmu slepkava, un Lāsma mani ignorē.
*šļociki - iedomīgi poļi, kas parasti sastopami uz robežām.
- 3 commentsLeave a comment
- 12/10/05 01:42 pm
-
tava māsa ir mīlīga..
- Reply
- 12/10/05 02:31 pm
-
tu un tava māsa runājat poliski vai arī polijas pierobežas mācītājs lieliski prot kristīgās ticības pamatus skaidrot saprotamā latviešu valodā?
- Reply
- 12/11/05 03:25 pm
-
Sākumā viss bija labi. Mēs runājām latviski, viņš runājā poliski, bija jūtams neliels krievu akcents, taču es visu sapratu, pēc tam viņš kļuva nepieklājīgs un sāka murmināt neciešamā angloamerikāņu dialektā, viņš bija pelnījis sodu.
- Reply