1. katra grupa/izpildītājs iestrēgst max 4 akordu harmonijā, kura nemaz nav viendabīga vairākos albūmos..

2. par kompozīcijas pamatprincipiem var pat nerunāt, laikam šo punktu kā ignorēja tā ignorēs. viegli tak dzīvot nezinot pamatus. 

3. melodiskā līnija - atradi vienu ērtu tonalitāti, dziedi 5 nošu diapozonā, proti seksīgi elst un tev ir problēmas ar dikciju? tad tiešām tu esi izcils vokālists un mūziķis. 

4. instrumentācija un arandžēšana - kvalitatīvi nepamanāma aizņemšanās no ārzemju mūziķu krājumiem.

5. žanriskums - pirms liekat sev aprakstā kādu žanru, izpētiet vispārīgu informāciju par žanriem, to vēsturi un raksturīgām pazīmēm. kā var nosaukt par roku kaut ko tādu, kur ir tikai 15sec garš soliņš uz elektriskās ģitāras? instruments vēl neliecina par žanru, ja vien tas nav solo insturumenta koncerts.

6. "neatkarīgās" grupas un izpildītāji - ja jums liekas,ka nenoskaņoto muzikālo instrumentu izmantošana ir visai ekstravaganta un patīkama, tad jums liekas. jebkurš santehniķis Vasīlijs tāpat kā jūs atskaņos savu ģitārbalādi. tātad vai nu paliekat amatieri priekš vietējiem kultūras namiem, vai nu pievēršaties kvalitātei.

7. ārējais tēls iedalās divās galējībās. vai nu uzstāsies nemazgātos kreklos un ar sālītiem matiem, vai nu apģērbsies ultra seksīgi ar cirka pieskaņu. īpašs gadījums ir tās dziedātājas, kuras būdamas izglītotas stilistikā kopē Rihanas, Lady Gagas vai vēl sazin kā ārējo tēlu. kā tad varēju aizmirst par Beyonce. jā, šīs dziedātājas tēls ir jo īpaši slavens! patīkamās celulītu desas..

8. uzvedība uz skatuves: kā man patīk apmeklēt koncertus, kur izpildītāji pagriežas pret mani ar "dirsu" vai arī izpleš kājas tik plaši, ka var pamanīt skuvās vai neskuvās! o! un kā tad bez kautrīgā puikas tēla! stāv sev pie mikrofona, kko ņaud un it kā pat žēl par tādiem kautrīgajiem tagad rakstīt, ja nu apčurāsies vai nedod dievs nodzersies! vēl man patīk tādi, kuri vārdu nezināšanas dēļ "improvizē ar zāli" un pat nosarkst. kā arī tādi, kuri skaitās slaveni, bet galīgi nezin ko darīt uz skatuves. 

9. bet ir arī harizmātiski cilvēki, taču tādu ir maz. un ja vietējam izpildītājam ir harizma, tad pēc pusgada vienalga kurā pusē - undergroundā vai komerciālā popa virsotnē, zvaigžņu slimība garantēta. dažiem pietiek pat ar izlasi "koru kariem" vai vēl sazin kādam nolaizītam tv šovam.

10. klipu māksla - latviešu kultūrā šī tēma ir vissmieglīgākā. vai tad tik tiešām ir sarežģīti uztaisīt nedārgu bet gaumīgu vizualizāciju? ir tak tādi izpildītāji, kuri pat uz telefona uzfilmē baudāmu un jauku klipu! tad kas notiek ar tādiem izpildītājiem, kurus raida televīzijā? ne jau nodzer visu naudu?

11. attieksme - ja izpildītajs nepelna naudu ar savu mūziku, tad laikam viņš nav mūziķis. hobijs ir hobijs, to var atstāt draugu lokam un ne vairāk. savukārt izpidlītājs ir tāda pati profesija kā citas - skaņu režisors, vizāžists, friezieris, utt. tāpēc uz skatuves nedrīkst kāpt iereibušam, zem nerkotiskām vielām, jūsu attieksme pret sevi un pret publiku ietver atbildību! 

12. publiskā telpa/ masu mēdiji - ļoti nepatīkami ir tas, ka vietējās mākslas iemītnieki, ne tikai mūziķi, bet arī rakstnieki, dzejnieki, gleznotāji, dizaineri, utt. neprot uztvert adekvātu kritiku, kur nu vēl, ja kritika ir tiešām kritiska nevis dirsas laizīšana. pietam,lai šo vietu palaizītu pats izpildītājs vai tā producents piemaksā mēdijiem. slavenu piemēru ir daudz, bet mēs tak nedrīkstam pāriet uz personībām.

13. tendences. valoda: ja neesi internacionāla grupa vai pasaulslavena grupa, nedziedi angļu valodā. latviešu valoda ir ļoti skanīga, skanīgāka par angļu valodu, kāpēc tad neradīt kaut ko baudāmu dzimtajā valodā? viedokļu izteikšana: jums nav tiesību publiski runāt par cieņu aizskarošām tēmam, kurās ir aizskartas minoritātes, uzspiest savu idioloģiju, kur nu vēl neveslīgā dzīvesveida propogandu. (tas attiecas arī uz momentu pēc uzstāšanas. pārāk bieži tiek manīts, kā mūziķi 10 minpēc savas performance vemj kopējā tuoletē.) manieres: vajag zināt mēru, pārmērīgums ir bezgaumīgs. saviesīgos pasākumos nevajag skaļi zviegt pozējot bildēs, celt kājas pāri blakusstāvētāja ķermenim, tēlot,ka party ir jautrs, utt. kāda jēga tēlot jautrību, ja tādas nav? pietam, tendence uz party monster arī tiek manīta - ja nav tev party monster pagātnes šajā valstī, tad nav. party monster tas nav vienkāršs outlook, tas ir dzīves stils.

īsumā izklāstīts uz karstām pēdām. iepriekš atvainojos par kļūdām gan ortogrāfijā, gan interpunkcijā, jo rakstu bez brillēm.

maitas saskrāpējās un nenormāli mirgo pateicoties ekrānam. centos noturēties no tiešiem piemēriem un nevienu neaizskart personīgi. un tagad ar atvieglotu sirdi turpināšu klausīties Vāgnera Valkīru III aktu.