Natālijas Draudziņas ģimnāzija jeb NDĢ, sarkana ķieģeļu skola ar stiklotām druvīm, sapņu pils, skaistais ilgu templis.  Lokācija pavisam netālu no manas mājas, martas ielas 9.  Katru rītu apņēmības pilns pavadu uz skolu savu mazo brāli - Kārli.  Viņš kautrējas. Šķendējas, ka vairs nēsot tik mazs un slēpjas no klasesbiedriem. Kārlis ir garāks un smagāks par mani,  šogad iespējams absolvēs un saņems viduvējās izglītības atestātu. Viņš sapņo iestāties sporta akadēmijā un piedalīties olimpiskajās spēlēs. Ap deviņiem  kopā sportojam, skrienam rīta krosu,sacenšamies, parasti bezcerīgi zaudēju. Tas tapēc, ka esmu neveiksmīgs sportists. Nepārdzīvoju. Es bieži tur esmu. Skolā. Dažās stundās aktīvi piedalos, citas apmeklēt nav laika.  Skolotāji un klasesbiedri mani atpazīst. Nojauš, kas es esmu, zin manu rehabilitācijas centra reputāciju. Kopgaldā rāda ar pirkstiem. Slepus solās publiski izvarot. Apsaukājas. Citi ciena un valentīndienā raksta vēstules. Šodien mani iesauca armijā.

iza

jo tālāk, jo... ;D funny!

derum

taads melis...