Jā. Vēl viens sīkums. Ar Annu. Normāla meitene bija. Bet tagad zaudējusi prātu. Mēs ar Ervīnu viņu satiekam, un viņa vienkārši izliekas, ka mūs nepazīst. Burtiski uzvedās kā svešs cilvēks. Es viņai jautāju, kas par lietu? Un viņa sāk stāstīt par kaut kādām provokācijām internetā un par to, ka neesam vairs draugi. Kādām vēl provokācijām? Dzīve nav nekāda provokācija. Desmit gadus viens otru zinam, un tagad viņa ņem te un kaut ko taisa. „Esi mans draugs!” es viņai pavēlu. Bet viņa nepiekrīt. Negribēju iedziļināties tādās muļķībās, jo man teiksim reāli pohuj. To arī viņai pateicu.