- 8/24/05 03:18 pm
- Tas viss bija pagājušajā vasarā. Tās bija pusdienās, kopgaldā bijām divi - es un brigadieris Agris. Labs cilvēks, uzrauga mūs, kontrolē kā mēs ar Andreju cītīgi cilājam sešmetrīgos un piecmetrīgos dēļus, dažreiz arī brusu, tīram mizu, pārbaudām vai nav puves, šķirojam egles un priedes, labos dēļus vienmēr lieku uz sušilku, ejam pakāļ pārlikņiem un pārbaudām vai kokmateriālos nav iemeties kāds tārps - tāds melns punktiņš, kas ar laiku saēd koku. Taisam pakas pa 21 vertikāli, ārpusē liekam tikai labos, iekšpusē ar zilējumu. Pelnīju pieklājīgi. 6Ls bez līguma uz rokas, toreiz vēl apņēmības pilns krāju naudu ģitārai. Bet par to nav stāsts.
Ir taču pusdienas, un es pasūtu savu dienišķo devu - ceptus kartupeļus ar krējumu, ābolu kompotu un spēkam sotaku Rīgas balzāma. Lēti, garšīgi un veselīgi. Vispār esmu ļoti veselīgs un stiprs puika, tā darbā saka. Jau tad es sapratu, ka varētu būt algots misters Smits. Nē, griezt cilvēkus es netaisījos, spirdzināt, šaut un lēkāt ar gumijām no māju jumtiem ari nē!. Nepatīk man asinis.
Biju labi paēdis un grasījos doties pakaļ balzāmiņam, tad Agris iedeva 10 kapeikas un palūdza man nopirkt ābolu kompotu. Un, klikšķis, jā, es varētu būt profesionāls indētājs. Bet ne jau tik dumšs, kā bērnu filmās, kur ļaunais dakteris aiziet atnes, pieber, sajauc glāzes, pats iedzer un neveikli aiziet mūžībā. Sākumā es pētītu upura ieradumus. Pēc tam slepeni liktu lamatas. tad jau es algotu citus un vērtu vaļā savu kantori. Visdažādākās iespējas. Klausot Ulvja ieteikumus, nebārstīšu smalkākās indēšanas nianses, tik esiet uzmanīgi, mana vēcmāmiņa reiz strādāja aptiekā. Mīlu aptieku, ripiņas un pulverīšus. Muahahahaha... - Current Mood: sick
- 0 commentsLeave a comment
Mūzika