Nopirku Bauskas alu. Kad man bija sešpadsmit gadi, tas bija mans mīļākais alus.  Gāju to pirkt mazā veikaliņā, kurā viss bija jāprasa pādevējai. Man bija viltota skolēna apliecība, kurā ar dzēšgumiju biju izmainījis pēdējo ciparu. To man reti prasīja, jo runāju pārliecinoši zemā balsī un nekad neteicu: "Dodiet man lūdzu..." bet uzreiz saucu daudzumu, "četrus gaišos Bauskas alus".  Man patika dzert alu pirms kora mēģinājumiem. Vienreiz kāds blakus stāvošs korists man jautāja, vai es gadījumā nezinu, kurš no kora ir tā sadzēries spirtu.

vinsents

ar pilnu vēderu grūti padziedāt.