Filips

8/13/05 10:43 pm
           Pasts. Ierakstīts sūtījums. Viņa savilka seju auksti ledainā grimasē, paskatījās manās nožēlojamajās acīs, tad uzspieda zīmogu. Gandrīz kā parakstot spriedumu. Nāves. Nosūtījums uz Straupi. Vēlāk atceros, kā guļot mašīnā truli urbināju degunu.
   Piezvanīju un pieteicu vizīti. Mezoterapiju ādas vītuma samazināšanai un liftinga sejas masku. Par 3 stundām 30 lati - 10% atlaide vīriešiem. Sievietēm divu dienu alko pauze. Mans patmīlības skaistums smejas. Dzeru un gultā kognitīvi lakoju kāju pirkstus. Smēķēju un dziedu par bērnību. Par to kā reiz mīlēju gundegu krāsas sauli un peldējos putukrējma sniegā. Man ir sešas dažādas lakas, bet, lai radītu varavīksnes efektu,   pietiek arī ar piecām - dzeltenu, orandžu, zilu, zaļu un sarkanu. Sajūta gandrīz kā pirms matemātikas eksāmena. Tik priviliģēti izrentēti izredzēta. Ar atvērtām acīm es skatos griestos un esmu zem pilnīga kaiju mākoņa. Iepzīstu savu superego un lidoju līdzi. Pēcāk es apjautīšu, ka man vēl nav apnicis dzīvot, ka dzērienu klāsts ir neaptverami liels, ka vajadzīgs ir melnais samts (rīgas balzāms+šampanietis) ka jādodas uz vecrīgu un jānodzeras...
            Un tas nebūs tik interesanti.
5 comments Leave a comment