Šīs nakts sapnis.

Rīgā notiek dabas stihijas. Viesuļvētra. Tornādo. Es un iza  esam Pārdaugavas krastā.  No salu tilta puses lēnām tuvojas viesulis. Es iesaku bēgt pāri Akmens tiltam. Cerībā izglābties skrienam. Tilts šķiet nepanesami garš. Tikmēr jau Rātslaukuma pusē pamostas otrs Tornādo. Esam sekmīgi atskrējuši otrpus Daugavas krasta un cenšamies paslēpties tuvāk esošajā Rātslaukuma mēbeļu kaudzē. Vētra pieklust un pārādās divi nezināmi lidaparāti. Apmēram šādi , Izkāpj milzīgs preteklis. Un šajā brīdī es apjēdzu, ka tā ir mana prāta fikcija. Ka viss ir tik līdzīgs pasauļu kariem. Ka es esmu šī sviesta autors. Lūk preteklis izrādās darbojas uz parastām košļenēm, kuras es sekmīgi izšķaidu no viņa kreisā rokas kapilāra.Atlikušo  karapūlku es samīdu ar kājām. Un jā. Es esmu visu varens, jo beidzot sapratu, ka esmu nokļuvis pats savā sapnī.

iza

mans varoni!