Bērnībā man kaimiņos dzīvoja dvīņi. Brālis ar māsu. Viņi bija pāris gadus jaunāki un dažreiz pagalmā kopā pavadījām laiku.

Reiz ar brāli un sētas draugu spēlējām mīnusus - mētājām grozā bumbu. Blakus laukumam atradās nepabeigta jaunbūve. Dvīņi bija uzkāpuši trešajā stāvā un centās piesaistīt sev uzmanību, metot mums ar akmeņiem. Pāris reizes izvairījāmies, izteicām draudus un brīdinājām, ka tā darīt nav labi. Taču dvīņiem joki. Ilgi nebija jāgaida, kad viens no dvīņu māsas mestajiem akmeņiem trāpīja blakus stāvošajam BMW, pamatīgi noskrāpējot kapotu.

Dvīņi nobijās un aizbēga. Bet mēs turpinājām spēlēt mīnusus. Pēc kāda laika ieradās BMW īpašnieks un jautāja, kas noticis ar mašīnu. Paskaidrojām, ka bērni no jaunbūves meta ar akmeņiem un trāpīja. Vīrietis nolamājās, iekāpa mašīnā un aizbrauca projām.

Vakarpusē dvīņi nenāca laukā spēlēties, bet vēroja pagalmu no balkona. Izstāstījām, ka mašīnas īpašnieks jautāja par mašīnu, un mēs pateicām, ka dvīņi metuši ar akmeņiem. Dvīņi iegāja istabā un pēc neliela brīža pagalmā iznāca dvīņu tēvs. Viņš gribēja ar mums aprunāties un draudzīgi jautāja, kāpēc mēs melojam, jo patiesībā taču ar akmeņiem  metuši citi bērni, kas atradās vienu stāvu augstāk. Neesot labi tā jokot un apcelt jaunākos.

Pāris nedēļās bijām dusmīgi uz dvīņiem, taču tā kā incidents tālāk neattīstījās, drīz to aizmirsām un sākām atkal savā starpā komunicēt.

Kādā vakarā bērni spēlēja kariņus komandās, un viens no izšķirošajiem uzbrukumiem notika stāvlaukumā, tika mētāti arī akmeņi, un dvīņu brālis neveiksmīgi sašķaidīja kādas mašīnas aizmugurējo stiklu. Spēle tika pārtraukta, un visi izklīda pa mājām.

Tika izsaukta policija. Un veikta nopratināšana. Vairāki bija redzējuši kā dvīņu brālis trāpījis mašīnai. Taču dvīņu brālis noliedza, ka vispār būtu mētājies ar akmeņiem un visu vainu novēla uz kādu citu zēnu. Dvīņu vecāki šo notikumu skaidroja kā sazvērestību. Tika runāts par to, ka būs tiesa, taču beigās viss rāmi pieklusa. Šķiet, ka vainu tā arī neviens neuzņēmās. Pēc šī notikuma ar dvīņiem neviens negribēja draudzēties, taču pagāja laiks, un notikums tika piedots, dvīņiem atkal bija draugi.

Kaut kāda līdzīga nepatika un netaisnības sajūta mani pārņem, kad klausos Kūļu propagandā. Kā dvīņi. 

putnusieva

vai, ne? :)

areems

forši raksti