- 7/12/05 11:50 pm
- Uzbliezt tukšumu es kādreiz varēju labāk. Pat onanēt vairs nav tik ērti. Sastājusies prostata, nogulētas aknas, aizpampušas acis. Katram cilvēkam ir bijušas tādas dienas, kad viss liekas pārāk saspīlēts, un apkārtējie kaitina ar savu uzvedību. Šādā gadījumā es daudz ātrāk esmu spējīgs uzsāk muļķīgu strīdu un sliktākajā gadījumā fantāzījās salauzt kādam žokli. Problēmas saknes bieži meklējams depresijā, krasā garastāvokļa maiņā vai arī hormonu izraisītajam efektam organismā. Nē, varat nepriecāties! Ar mani šonakt viss ir kārtībā. Tālumā ir dzirdama tramvaja dobjā durvju klaboņa, naksnīgajā klusumā tā šķiet īpaši skanīga, dzerot aukstu “Elmenhorster” multivitamīnu sulu, (tagad domīgi saraucot pieres, nākošreiz veikalā vērīgāk aplūkojiet sulu nosaukumus) es sajutu skumjas, varbūt nelielu žēlumu pret sevi. Man bija divdesmit… gada laikā, mana attieksme – vērtību skala, pēc kuras katrs no mums dzīvo - bija mainījusies kā hameleons un kļuvusi tāda, kā tagad. Nebija tā, ka manī parādītos vēlme ietekmēt līdzās esošo sabiedrību, protams, es sajutu apkārtējo vidi savādāku, taču necentos to pārveidot! Dažreiz liekas, ka cilvēki dzīvo un izdabā sabiedrībai nevis cenšas pilnveidot sevi, parasti tas vērojams smieklīgi svarīgās situācijās, kad ir jāapliecina sevi, jāpierāda savus cēlos mērķus un jāizrāda vispārēja uzmanība pūlim un masai, kas ir mūsu priekšā…
“Autsaidera” princips darbojas vienmēr, un dažs labs nonākot šajā statusā apmierināts samierinās…Pieļauju, ka tā pat ir cilvēka psiholoģiskā taktika, kuru rotā klaji saukļi: “Liec mani mierā!”, “Man ir labi tā kā ir!” - 0 commentsLeave a comment
Mūzika