October 31st, 2006
- V
- 10/31/06 02:30 am
Negājām laukā. Esot ļoti auksts, daudz mīnusu, un vējš. Audzinātājai Birutai nekad nevar ticēt, viņai nepatīk sniegs, viņa bieži ir nejauka, bet viņa tomēr ir labāka par Eglīti. Eglīte ir mūsu bērnudārza daktere, viņa ir veca un neglīti smejas, parasti viņa izliekas par labu, bet beigās viņa vienmēr dara sāpīgas lietas. Viņa mūs bieži potē un ņem analīzes. Reiz viņa ar šprici dūra man mugurā, tas bija pret difteriju, un tas bija ļoti sāpīgi. Eglīte vienmēr saka, ka pote ir tāds pats čiks kā oda kodiens. Mele. Mele. Mele. Sākumā es viņai ticēju, bet tagad es to vairs nedaru. Mans vecvectēvs ir daudz gudrāks, viņš man pastāstīja taisnību par odiem, viņi nekož, viņiem nav zobi, viņi piesūcas un izsūc sliktās asinis, potēs ir sāpīgās vielas, kuras uzdzen miegu un taisa sliktu dūšu.
- 4 commentsLeave a comment