May 4th, 2006
- Es ēdu rīsu krekerus ar jūras aļģēm,
- 5/4/06 04:51 pm
... tad viņš mani nosauca par pidarasu un trīs reizes iepisa pa seju. Asins garša man atgādināja bērnību, laiku, kad zobārsts man izrāva dzerokli, laiku, kad sākās asiņošana, laiku, kad es diennakti pēc izrautā zoba, atvemjot asinis sagaidīju ātro palīdzību un tiku aizvests uz reanimāciju. Kā jau paredzēju alum cenas uz hokeja maratonu paceļas par 3,5kapeikām. „Labvakar,” viņš teica, un piedāvāja iedzert no kortelītes. Tad es atcerējos dzeju un skaļi deklamēju:
„Sens paziņa skolas sak’ vecīt, es gaidu -
Uz Vecrīgas bāru uz glāzīti ciemos,
Man nevajag svētku un brīvās dienas,
Lai dzertu bez mēra un skumji smietos...”
tālāk vēlreiz jālasa šī stāsta sākums...
- 1 commentLeave a comment
- Man patīk.
- 5/4/06 11:52 pm
Man patīk agrais rīta klusums,
Kad pastnieks, sētnieks cieši guļ,
Kad ielu tukšumā uz brīdi,
Nāk pārīt’s, kas viens otru tur.
Man patīk agrais rīta klusums,
Kad bordeļi un krogi ciet,
Aiz logu slēģiem, sētas stūriem,
Viss svētums sūtīts vienu viet’!
Man patīk agrais rīta klusums,
Kur sapņu puisēns spārnotais,
Ar liegas trauksmes pašapziņu,
Uz sienas savu sāpi pūš.
- 4 commentsLeave a comment